|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| effy, 20-06-2010 15:05 |
|
9 62 |
varavīksnes meditācijavakar savā DG tēmā "vīriešu uzmanības piesaistīšanas maģijas noslēpumi" nonācām pie secinājuma, ka patiesībā ne jau izskats ir tas galvenais, kas piesaista uzmanību. vairākumā gadījumu sievietes pašas izskatam piedēvē to lielo nozīmīgumu, nevis vīrieši. protams, ir arī izņēmumi, bet izņēmumi tikai apstiprina likumsakarības :)
tātad, kas ir tas, ka piesaista cilvēku uzmanību un vēlmi ar jums kontaktēties, nevis mukt prom pa gabalu. neatkarīgi no dzimuma - tas darbojās uz abiem dzimumiem. tas ir paša cilvēka iekšējais starojums. ja cilvēks ir harmonijā ar sevi un apkārtējiem, tad pievelk citus cilvēkus. laikam visi ir novērojuši to, ka ap pozitīviem un gaišiem cilvēkiem apkārt vienmēr ir citi cilvēki. savukārt no depresīviem, nomocītiem ar savu zemo pašnovērtējumu, nogurušiem no dzīves un tās netaisnībām, nemitīgajiem īdētājiem utt visi cenšas turēties pa gabalu.
piedāvāju jums vienu meditācijas veidu - Varavīksnes meditācija, ar kura palīdzību iespējams varētu tikt galā ar visiem dzīvot traucējošiem elementiem. nejaukt ar budisma tāda paša nosaukuma meditāciju, kurai ir cita tehnika. mani personīgi šī meditācija jau lasot vien iedvesmoja. varu iedomāties kāds ir efekts reāli to izpildot.
pielietojot jebkuru meditācijas tehniku, galvenais, kas ir vajadzīgs, tā ir spēja vizualizēt konkrētos notikumus un situācijas. nav viss jāizpilda burts burtā, kā rakstīts. vizuālie tēli jeb "kino" var būt arī savādāks. galvenais ir pati doma. jo spilgtāka un realistiskāka būs vizualizācija gan sajūtu, gan emociju ziņā, jo lielāks būs meditācijas efekts.
Varavīksnes meditācija.
Esi tikai tu un tava elpa...
sajūti, kā gaiss tevī ieplūst un kā tu atdod to. Tā ir tava dievišķā saite ar Visumu. Tu esi daļiņa no Visuma un Visums ir daļiņa no tevis. Izbaudi šīs sajūtas...
Palūdz savai iztēlei vai radošajai daļai palīdzību, atmodini zemapziņu - viņa jau sen grib ar tevi tikties... Iztēlē pārcelies uz vietu vai notikumu, kur esi juties priecīgs, laimīgs. Apskati šo vietu! Varbūt tas ir ezers? Vai jūra? Varbūt saulaina pieneņu pļava meža ielokā? Kad brīdi esi to vērojis, ieklausies skaņās. Sajūti kā smaržo zeme, gaiss, koki... Izjūti šo vietu visā tās pilnībā. Pieskaries šai vietai. Tu taču zini, kāda ir sajūta, kas caur pirkstiem tek ūdens, kā jūtas tavas rokas, pieskaroties koka stumbram. Dari to!
Lēnām pagriez galvu. Tur tālumā, ēnā atrodas vecs pagrabs. Tas ir apsūnojis, apaudzis ar krūmiem un zāli. Sen šeit neviens nav bijis. Tev rokā ir liela, sarūsējusi atslēga. Dodies uz pagrabu! Liels mākonis aiziet priekšā saulei. Kļūst vēsi. Tu mēģini pagrabu atslēgt. Pirmajā reizē tas neizdodas. Turpini. Atslēga lēnām pagriežas, smagās durvis atveras... Degunā iesitas pelējuma un vecu lietu smārds. Tu apstulbsti! Bet tikai uz brīdi... Pagrabā ir tumšs. Saņemies un sper pirmo soli!
Pakāpieni ved uz leju. Tur - zemāk - ir tava pagātne. Tur ir tas, kas tev traucē būt priecīgam, laimīgam, harmoniskam. Pakāpieni ir slideni - tādus tos dara tavas asaras. Tu klūpi, sasities, bet tomēr turpini iet. Pieskaras neredzamas aukstas rokas. Tās ir tev nodarītās pārestības, tev teiktie apvainojumi. Soli pa solim tu nonāc pagraba apakšējā stāvā. Pār tavām kājām pārskrien kāds dzīvnieks. Tie ir pagātnes notikumi, par kuriem tu sevi vaino vēl šodien.
Brīdi lūkojies apkārt, it kā kaut ko meklējot... Aplūko šo telpu, kas ir piekrauta pilna ar dažādām vecām lietām, salūzušām mēbelēm, sarūsējušiem veciem krāmiem un vecām avīzēm. Ieraugi to, kas vajadzīgs. Tā ir veca lāde. Atver to. Brīdi pavēro un lēnām sāc likt iekšā visu, kas tev pagātnē sakrājies. Ar skaļu blīkšķi lādē iekrīt visas nepatīkamās atmiņas un notikumi, trauksme, nemiers. Savu vietu tajā atrod bailes, mazvērtības sajūta, neveiksmes, vainas apziņas, aizvainojumi, visi sārņi un slimības.
Tu darbojies ar prieku. Ar katru brīdi kļūst vieglāk un vieglāk. Mugura iztaisnojas, rokas ir brīvas un stipras, galva - viegla. Tu vēlies pēc iespējas ātrāk šo telpu pamest? Dari tā!
Pagrabu rūpīgi aizslēdz. jau tagad tu zini, ka atslēgu noglabāsi tālu, tālu. Diez vai tev tā būs vēl vajadzīga. Mirušajā pagātnē tev nav ko darīt, tu tur neko vairs nevari mainīt.
Augšā spīd maza gaismiņa, tev jānokļūst turp. Kāp pa trepēm un ievēro, ka tās ir sausas. Gaisma top arvien spilgtāka. Pēc brīža jau esi ārpusē. Saule spīd un tev pirmo reizi liekas, ka tā ir tik spoža! Tavs ķermenis ir viegls un silts. Milzīga atvieglojuma sajūta pārņēmusi visu tavu ķermeni. ir nolijis lietus, smaržo pēc svaiguma un ziediem. Pār debesu jumu liecas varavīksne. Brīdi to pavērojis, palecies un pa sarkano krāsu dodies iekšā varavīksnē. Ej nesteidzoties, izbaudot jaunās sajūtas. Tad pārkāp uz oranžo krāsu. Tad uz dzelteno, zaļo gaiši zilo, indigo un violeto. Izbaudi krāsas! Tad atvadies no varavīksnes un dodies atpakaļ uz to vietu, kur sākās tavs ceļojums.
Izdari vairākas dziļas ieelpas un izelpas. Lēnām, nesteidzoties atver acis, uzsmaidi sev un visai pasaulei.
Meditēt vajadzētu ne biežāk kā reizi nedēļā.
/žurnāls Mistērija, 2007.gada novembris/ |
anija: tā tas ir .. tas saucamais pievilkšanās Visuma spēks , kā jau sen sen teikts ..tāds tādu pievelk :)
tādēļ smaidu sejā , sirdī pavasari un aiziet jūriņā :)) #1 2010-06-20 15:14
effy: jā smaids dara brīnumus :)
ja piespiež sevi pasmaidīt kaut vai sliktā garastāvoklī, tad pēc brīža garīgais jau ir palicis bik labāks :) #2 2010-06-20 15:19
effy: ņem par labu :)
galvenais, lai ir arī kādi rezultāti. #4 2010-06-20 16:04
picolo1964: Ir ok.... bet....
Jautaajums, ja es izbaudu sho meditaaciju taatad es aizsleedzu sho pagrabu un atsleegu nolieku taalu ( labi, ka nav saciits izmest)
Taatad shi meditaacija ir konkreeti vienai reizei, jo preteejaa gadiijumaa, naakamo nedeelju mediteejot, man atkal nez no kurienes uzrodaas rokaa shii atsleega....
Bljaaviens, vai tieshaam visi shitie penteri nav jaauztaisaa kaut ar mazliet logjiku? Nu pienjemsim, ka ir tas pagrabs ir durvis, un man taas ir tikai jaatver, un peec tam jaaizver. Vienkaarshi jaaizver jo kas zin, ja nu man atkal buus tur jaatgriezhas un jaaieliek laadee veel kas? Man ko, atkal taa atsleega ir jaamekle, vai taa man ik nedelju rokaa automaatiski atgrieziisies?
Jeb ja saak nodarboties ar shaadam lietaam, tad logjika atiet otraa plaanaa? #5 2010-06-20 17:48
effy: kā jau rakstīju - nav jāturas stingri burts burtā kā ir rakstīts. tas ir tikai piemērs.
ja ieslēdzam dzelžainu loģiku, kad tu arī uz varavīksni nevarētu uzlēkt, kur nu vēl pa to pastaigāties :)
meditēt domāju nav obligāti katru nedēļu. tas jādara, kad liekas - ir kaut kas, kas nospiež sirdi, kas nomoka. tad to atstājam pagrabā :) #6 2010-06-20 17:52 effy: ja tevi nokoka atslēgas jautājums, tad vari to aizstāt, piemēram, ar aizšaujamo bultu vai ko tamlīdzīgu.
manuprāt aizslēgt durvis, nevis vienkārši aizvērt, ir kaut kā drošāk, ka nekas no tās telpas neizspruks ārā :) #7 2010-06-20 17:56
Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
