Mīlas māksla!

1. PRIEKŠVĀRDS

Ja Jūs piederat pie tiem cilvēkiem, kas vēl vienmēr stūrgalvīgi turas pie pārliecības, ka dzimumsatiksme pieder pie lietas, par kuru atklāti un vaļsirdīgi nevar runāt, tad labāk šo grāmatu nelasiet.

Ja Jūs tomēr dzimumdzīves svarīgumu un viņas lielo nozīmi cilvēces dzīvē esiet izpratis, tad Jums ar šo grāmatu tiks līdzēts.

Miesiska mīla ir tikpat tīra kā garīgā, un šīs grāmatas nolūks ir brīvi un bez aizspriedumiem apskatīt mīlas aktu (coitus).

Katram normālam cilvēkam, vienalga, vīrietim vai sievietei, lai viņš būtu vesels un laimīgs, ir nepieciešama mīlas dzīve. Vēl pirms nedaudz gadiem uzskati šajā virzienā dalījās tik lielā mēra, ka cilvēki nejauši sarāvās vai nosarka, līdz kaut kas tika pieminēts no dzimumdzīves.

Vīrieši un sievietes agrāk domāja, ka dzimumdzīvei arī laulībā ir jāpaliek zem stingras kontroles, lai sasniegtu augstākos ideālus. Tagad mums visiem tomēr ir zināms, ka dzimumdziņas apspiešana izsauc vājumu un neapmierinātību un kā sekas tam bieži ir laulības sairšana.

Sekojošo rindiņu uzdevums ir izskaidrot miesiskās mīlas likumus un viņu pielietošanu.

2. ATBILDĪBA LAULĪBAS DZĪVĒ

Slepenībā vīrietis domā, ka viņš ir sievietei no Dieva izredzēta dāvana. Nekur viņa uzpūtība nav skaidrāk redzama un izjūtama kā mīlā un dzimumsatiksmē.

Tomēr, par spīti viņa ilūzijām, ārsti ir konstatējuši, ka no desmit vīriešiem tikai viens prot dzimumsatiksmi izvest tā, ka abi partneri sasniedz augstāko laimi un ir absolūti apmierināti.

Kāds slavens filozofs 1929. g. 29. jūnijā dr. B. Vatsona izdevumā «Liberty» jautā: «Cik daudz sievas ir šodien laimīgas? Cik daudz laimīgāki ir precētie vīri? Cik daudz vīri un sievas ir brīvi no dzimumtieksmju nemiera, kurš ir izpostījis tik daudz ģimeņu dzīves?»

Ir noskaidrots, ka tikai 20% no sievām ir mācījušās uzturēt sekmīgas attiecības ar saviem vīriem. Tas nozīmē, ka 80% no mūsdienu laulības atrodas pastāvīgā konfliktā. Vīri neprot savas sievas pamācīt, jo viņi zin ļoti maz vai bieži pat neko. Lielākā daļa precētie vīri un sievas nejūtas brīvi savā starpā par šādām problēmām atklāti runāt. Tā sarūgtinājums aug dienu no dienas, sievas gan parasti mēdz pasmaidīt un situāciju panest, bet bieži šādai problēmai talkā nāk laulības sairšana un šķiršana.

Dzimumdzīves problēmas ir izšķiramas atklātā un brīvā pārrunā vienam ar otru. Ļoti reti caurmēra vīrietis uzskata par savu vainu, ja sieviete dzimumsatiksmē ar viņu nav apmierināta. Uzpūtība un saprāta trūkums padara viņu šī fakta priekšā aklu.

Galveno atbildību mīlas akta sekmēs un neveiksmēs nes vīrietis. Daudzi vīrieši dzimumdzīvē ir tik egoistiski un nemākulīgi, ka viņi par sievieti neko nedomā. Viņi sasniedz apmierinājumu, bet sieviešu vajadzības neievēro un atstāj viņas saspīlētu un izmocītu prasību stāvoklī. Tas izskaidro, kāpēc tūkstošiem sieviešu baidās no dzimumsatiksmes ar saviem vīriem. Dažas meklē iespējas no dzimumsatiksmes izvairīties, jo viņas zin, viņas tiks sakairinātas, bet kā parasti pēc tam atstātas neapmierinātībā un nervozā stāvoklī. Kas var šādu sievieti pelt, kura pēc šādiem nelaimīgiem piedzīvojumiem dzimumsatiksme pazaudē jebkuru interesi?

Ja kāda sieviete izrāda neapmierinātību vai arī citādi liek vīrietim nojaust, ka viņa mīlas aktā vīlusies, tad parasti vīrietis visu vainu uzveļ sievietei. Viņš tai pārmet neattīstību vai nenormālību. Tikai retos gadījumos vīrietis ir pietiekoši inteliģents, lai saprastu, ka tā ir viņa vaina un pārdomātu, kā šādu situāciju vislabāk novērst.

Ja sievietes prasības tiek pastāvīgi atstātas novārtā jeb daļēji apmierinātas, viņa ar laiku kļūst neirotiska, juteklīga un var būt dzimumtraucējumu upuris.

Egoistisks un nesaprātīgs vīrietis, kas domā vienīgi par savu personīgo laimi un nesadarbojas kopā ar sievieti, nekad nesasniegs augstāko apmierinājumu. Sadarbība tomēr nav iespējama, ja sieviete aktā neizjūt vajadzīgo kairinājumu un paliek neapmierināta. Tātad, tas atkarājas no vīrieša un viņam ir jāmācās dzimumaktu izvest pareizi.

Visiem vīriešiem un sievietēm ir dabiskas tieksmes pēc dzimumdzīves. Daudzi pāri, kas šajā ziņā ir pavirši jeb kautrīgi, streipuļo cauri dzīvei un nezina neko par lielo laimi, kādu var sniegt dzimumdzīve, un viņi brīnās, kāpēc citi ir par to tik sajūsmināti.

Tikai gudri pāri izprot savā laimē dzimumdzīves lielo nozīmi. Viņi zina, ka mīlas akts ir kaut kas brīnišķīgs un skaists un nav tāds, no kā būtu jābaidās un aiz kauna jānosarkst. Tikai nezinātāji uzskata precētu pāru attiecības kā kaut ko parastu un ikdienišķu.

3. EROTISKA VAĻSIRDĪBA

Psihologi un seksuālpsihologi — patiesība visi domājošie cilvēki — ir par to vienojušies, ka dzimumdzīves jautājumus vajadzētu iztirzāt brīvi, lai vecs un jauns šajā nozarē iegūtu vairāk zināšanas.

Dr. V. G. Robiks, kas par dzimumdzīvi sarakstījis neskaitāmas grāmatas, ieteic šajā virzienā sarīkot instruēšanās stundas pie augstākām mācību iestādēm. Viņš liek priekšā ierīkot skolas laulību kandidātiem, kurās viņus apmācītu svarīgākajās mīlas un laulības dzīves problēmās.

Tālāk viņš izsakās, ka, atkarībā no gadījuma, pārmērīga atturība no miesiskās mīlas sievieti var padarīt par fizisku vārguli vai kurtizāni.

Sievietei jāatšķir, ka ne tikai vīrieša atturība vai nemākulība mīlas mākslā vien ir faktori, kuri izposta ģimeņu dzīves un viņu dzen prostituēto sieviešu rokās, bet gan lielāko tiesu viņas pašas vaina jeb saprašanās trūkums, kuri traucē viņas un vīrieša dabas izprašanu.

Havloks Ellijs savā studijā, starp citu, saka: Daudzi joviāli vīri nekad nenāks uz domām, ka brīžiem viņu sievām ir dibināti iemesli sūdzēties, kaut gan viņas to neliek manīt.

Sieviete instinktīvi nojauš, ka pastāv noslēpumi, priekš kuriem vīrietim nav ne mazākās saprašanas jeb par kuriem viņš nerūpējas, jo viņš tos nepazīst.

Šāds gadījums ir smagāks, ja viņa rīcība ir morāles rezultāts, kas viņam ir ticis sprediķots. Viņam ir bērnībā mācīts, ka vīrietim ir jābūt vīrišķīgam, ar atturīgu, tīru prātu un viņš nekādā gadījumā nedrīkst domās kavēties pie sievietēm un padoties miesas kārībām.

Šāds vīrietis domā, ka piekāpība dzimumdziņas priekšā un visam tam, kas pie tā pieder, ir pazemojums — augstākais, dabiska vajadzība.

Šķiet, neviens viņam nav stāstījis, ka mīla ir māksla un ka sievietes dvēsele un viņas ķermeņa iegūšana ir jautājums, kurš prasa visu vīrieša atjautību un prasmi.

Raimonds Rike saka: Sievietei ir jāsaka, ko viņa vēlas, viņai ir jāatsedz savas iekšķīgās domas un jāmet pie malas tradicionālā atturība. Cik brīnišķīgi ir sievietei sajust tāda vīrieša tuvumu, ar ko viņa var justies pilnīgi brīva, zinādama, ka ne zilbe no tā, ko viņa saka, netiks pārprasta un nepareizi iztulkota, bet tieši tā, kā viņa to jūt — un tomēr cik maz ir vīriešu, kas to saprot un viņai to sniedz.

4. PADOMI SIEVIETĒM

Katra sieviete, ja viņa to vēl nezin, ir jāpārliecina, ka miesiskā mīla ir dabiska vajadzība un nav nekādā gadījumā uzskatāma kā pazemojums.

Tikai īsta mīlas pilnība var sniegt abiem, kā vīrietim tā sievietei, augstāko miesīgo un garīgo baudu. Dažas sievietes, kas bērnībā ir bijušas upuri nerru un nezinātāju mācībām, tic, ka ir pazemojoši laist savai kaislībai un dzimumdziņai izpausties uz āru. Viņas pieliek visas pūles, lai apspiestu savas dabiskās tieksmes un atstāj to vīrieša ziņā, kaut gan viņai pašai par to būtu jādomā un jārīkojas.

Bieži šīs sievietes turas pie šādām absurdām idejām tik ilgi, līdz viņas kļūst histēriskas un saīgušas jeb sabrūk miesīgi.

Nav nekāda aizbildinājuma sievietei, ka viņa, attiecībā uz dzimumdzīvi, vēl vienmēr turas pie jau sen novecojušā uzskata. Inteliģenta sieviete zina, ka piegulēšana ir ļoti svarīgs faktors, un, ja viņa netiks apmierināta, tā mēģinās kļūdu noskaidrot.

Viņa var savas trūkstošās zināšanas atgūt ar lasīšanu vai uzmeklējot dzimumproblēmās apmācītu ārstu. Ja precēti pāri tikai tad uztur dzimumsatiksmi, kad viņiem ir nodoms laist pasaulē bērnus, kas vēl šodien diemžēl nāk priekšā, tie ir dzimumsatiksmes apspiedēji. Viņi nav garīgi normāli un tāpēc par vecākiem būt nav piemēroti.

Viņi mīlas aktā nesajūt nekādu sevišķu prieku, kas ir divu būtņu garīgs un miesīgs stulbums.

Lai radītu apmierinošu stāvokli, ir nepieciešama sievietes nesaudzīga atdošanās mīlas akta laikā.

Sievietei nekad nevajag slēpt savu personīgo dabu. Akta sagatavošanās laikā viņai jāmēģina visiem viņas rīcībā esošiem līdzekļiem vīrieti kairināt ar savu kaislību un sagādāt viņam lielāko kairinājumu, bet akta laikā neatturami atdoties un ar rīcību rādīt un vārdiem sacīt, ka viņš viņu dara ārkārtīgi laimīgu.

Vai tiešām sieviete, kas savu vīru mīl un viņu grib darīt laimīgu, nevarētu padomāt, kā sevi padarīt iekārojamāku, lai viņu vestu apburošos un uztraucošos augstumos akta laikā?

Sieviete nedrīkst būt par kautrīgu, kad viņa ir kaislīgi uzbudināta un viņai ir tieksme pēc dzimumakta, uzaicināt savu vīru uz piegulēšanu, tas viņu tikai iepriecinās un viņš viņas gribai labprāt paklausīs.

Ja sieviete prot vīrieti apburt, tad ar to viņa jau viņam ir sagādājusi pusi no mīlas akta prieka. Uzmanīgs vīrietis sievietei vienmēr prasīs, vai viņai uz aktu ir interese jeb viņš kaut ko var darīt, lai viņai šo interesi palielinātu. Ja sieviete tomēr kaut kādu iemeslu dēļ apkampšanās laikā nekādu prieku nesajūt, viņai to nevajadzētu vīrietim likt manīt. Viņa rīkosies gudri, apgalvodama, ka viņš ar savu piepūli viņai ir sniedzis neizsakāmu baudu. Tas vīrieti sevišķi aplaimos. To, ka sieviete atrodas pie kulminācijas, viņa var vīrietim viegli notēlot, spiezdama viņu sev cieši pie krūtīm, skūpstot un čukstot kaislīgus vārdus.

Ja vīrietis sievietes priekšā ir bijis vienmēr nevarīgs, kaislības tēlošanu viņai nevajadzētu pamest novārtā, arī pat tad, ja viņa nebūtu piemērotā garastāvoklī.

Sievietei ir vienmēr jāsaka, kas viņai sagādā visskaistākās jūtas un kādas kustības viņai sagādā vislielāko baudu. Tāpat viņai ir jāsaka, kas viņai visvairāk patīk un kas vīrietim būtu darāms, kad viņa tuvojas jūtu kulminācijai. Ja sieviete ir pietiekoši vaļsirdīga visu sacīt, tad viņa atbalstīs vīrieti pareizā dzimumakta izvešanā un arī pati sev sagādās lielāku baudu.

Vīrietim un sievietei ir jāeksperimentē ar dažādiem stāvokļiem tik ilgi, līdz viņi ir atraduši vispiemērotāko.

Katrs stāvoklis ir attaisnots, ja tam ir cerētā iedarbe.

Dažas sievietes rod sev apmierinājumu, ja viņas guļ virsū, citas, ja vīrietis tām tuvojas no mugurpuses — atkarībā no individuālās dabas. Kulminācijas brīžu biežums katrai sievietei akta laikā ir dažāds. Dažas, ļoti kaislīgas sievietes, to piedzīvo vienu reizi, citas atkal vairākas reizes, pie kam kaislība pēc katras kulminācijas aug. Nav nekas nenormāls jeb neparasts, ja sievietei vienā piegulēšanas laikā noiet sešas vai astoņas reizes.

Sievietei jāņem aktīva dalība mīlas akta priekšdarbos, nesaudzējot skūpstus un mīļus vārdus, reizē maigi glāstot vīrieša dzimumorgānus un darot visu, ko viņa zin, kas viņu kairina.

Sievietei jāvingrinās un jākopj sava dzimumorgāna (vagīnas) muskuļu kustības. Ar nedaudz praktisku pieredzi gandrīz katra sieviete spēj īsā laika sprīdī vagīnas muskuļus tiktāl ievingrināt, lai pēc vēlēšanās viņa tos var slēgt un vērt. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs faktors, sevišķa kairinājuma un baudas sagādei vīrietim.

Sievietei nav ieteicams ātrāk pārtraukt savas kustības, kamēr vīrietim noiet. Akta laikā sievietei ir jāmēģina darīt viss iespējamais, lai panāktu pēc iespējas lielāku kairinājumu pie vīrieša dzimumorgāniem, kas baudu jūtami palielina.

Sievietei nav ieteicams pārāk bieži rādīties kailai, taču dzimumakta laikā vajadzētu izģērbties, jo tikai tad, ja abi partneri ir kaili, sasniedzama augstākā bauda.

5. TĪRĪBA

Ne ar ko nav aizbildināmi vīrieši un sievietes, kas dienu dienā nemazgājas un netur savus ķermeņus nevainojami tīrus.

Sacītais it sevišķi attiecināms uz sievietēm, jo dzimumorgānu nemazgāšana rada asu smaku, kas sievietēm ir daudz asāka nekā vīriešiem. Tāpat sievietei ir pretīgi, ja, vīrietim tuvojoties, viņa sajūt ķermeņa nepatīkamo smaku. Pie dzimumakta vīrietim vajadzētu pastāvīgi būt rūpīgi skūtam, jo ar saviem asajiem bārdas rugājiem viņš var nepatīkami kairināt un ievainot sievietes maigo ādu.

Sievietei jātur sevi tik tīru, ka vīrietis var skūpstīt visas viņas ķermeņa daļas, nesajuzdams nekādu nepatīkamu smaku.

Katrs vīrietis piedzīvo vislielāko vilšanos, ja viņš atklāj, ka sieviete ir bezrūpīga sava ķermeņa kopšanā. Dažas sievietes, kas aiz slinkuma un nolaidības ik dienas nemazgājas, mēģina savu netīrību noslēpt ar kaitīgu parfīmu un pūdera lietošanu, ar ko īstenībā viņas apmāna tikai pašas sevi.

Tikpat nepieciešams kā pēc katra ēdiena ir zobu tīrīšana, sievietei ir vagīnas skalošana. Menstruācijas laikā ieteicams lietot siltu ūdeni.

Skalošanai dabūjami neskaitāmi piemēroti šķidrumi un pūderi. Tie ir nekaitīgi, bez smakas un nav arī pārāk dārgi.

Katram drogistam krājumā ir dažādi iedarbīgi antiseptiski līdzekļi, kuri skalojot iznīcina visus dīgļus, saudzējot audus un sievietes orgānus.

Labākā skalošanas metode ir remdeni auksta maiņpelde. Sieviete pēc tam var būt droša, ka viņa ir tīra, jo dīgļi šādos šķīdumos nav dzīvotspējīgi.

Katru reizi pēc dzimumsatiksmes vīrietim ieteicams uzmeklēt mazgājamo telpu un dzimumorgānus rūpīgi nomazgāt.

Daži vīrieši šajā ziņā ir bezrūpīgi un dzimumorgānus pēc satiksmes steidzīgi noslauka dvielī.

Vecākiem jau laikus derētu brīdināt savus dēlus no draudošajām venērisko slimību briesmām.