|
Sestdienas vakaram, man radās piemērota doma! Kas ir uzticība? Kā mēs katrs to vērtējam? Vai fiziskā uzticība ir svarīgāka par garīgo? Kāpēc, lielākā daļa cilvēku vērtē vai novērtē tikai pirmo??? Cilvēks ir tas ko viņš domā. Vai pastāv uzticība līdz galam? Kurš ir tas mirklis kad mēs nolemjam meklēt citā to, kā mums trūkst? Kad mēs saprotam , ka mums kaut kas tomēr pietrūkst? Manuprāt cilvēces liela daļa vairs tā īsti nemaz nezin ko vēlas. Piedzīvojumus? Kas pēc tam? Nožēlas pilns suņa skatiens, vainas sajūta (ja tāda vispār ir), beigās varam nonākt pie sasistas siles. Vai mūsu rīcība, vai gluži pretēji bezdarbība nav cēlonis mūsu NELAIMES sajūtai??? Izdarot izvēli mums vairāk vajadzētu padomāt, cik ļoti mēs vēlamies saņemt to pašu no otras puses. Nepārprotiet man mērķis nebūt nav moralizēt. Mērķis varētu būt LIKT kādam aizdomāties un iedziļināties...
Lai JUMS jauks sestdienas vakars!!! |
