strauji tuvojoties laivu braucienam, nopirku ūdensizturīgu fotoaparātu. iztur arī kritienus. mazs un kompakts, var glabāt bikšu kabatā - nēsāt ik dienas līdzi.

vectēva mīļākie ziedi bija ceriņziedi. kārtējo reizi pienāca ziedēšanas laiks. aizbraucām uz Dobeli, slaveno dārzu raudzīties. pirms tam, protams, pielādējot akumulatoru fotoaparātam.

izstaigājām, izskatījām. aparātu ne reizi no kabatas neizvilku...

viņudien gāju gar ceriņiem, vēl pat noziedējuši nav (atminos, bērnībā mācīja - kad ceriņi noziedējuši, var jau peldēties), bet pilna zeme piebirusi. spēcīgs vējš. uz zeme pat cauri neredzas, tikai ceriņziedi. krūmā ar vēl daudz. un tad gan pavīdēja doma - ek, būtu ka aparāts klāt...