Jāsaka, ka tā bēdīgi slavenā Matrix-a dzejoļa sakarā jūtos samērā draņķīgi. Tagad nu iznāk, ka es esmu bezkaunīgs apmelotājs. Pašlaik uz pasaules ir tikai divi cilvēki, kuri zina patiesību es un viņš. Viens no mums melo! Saprazdams, ka man nav lietisku pierādījumu, Matrix tagad var tēlot apvainotu lēdiju, bet ja padomājam loģiski, tad es taču neesmu kaut kāds pārcilvēks, kas var atcerēties to, kas nav bijis. Ja jau reiz Matrix-am bija materiāls, no kā norakstīt, tad gan jau kaut kur Latvijā, agri vai vēlu atradīsies arī otrs eksemplārs, ko pabāzt viņam zem deguna. Tas ir tikai laika jautājums. No dzdz es aizeju vismaz uz laiku, kamēr viss noskaidrosies, jo kā jau teicu dzdz komentāros, negribu uzturēties vienā kompānijā ar zagli. Bet te ir vēl viens moments. Matrix izteicās, ka es gribot visus cilvēkus sadalīt divās daļās kas stāv aiz manis un kas aiz viņa. Jā, tiktiešām to es gribu! Savu darbu es esmu izdarījis, un ar tālāko lai nodarbojas redkolēģija. Pašlaik mani interesē tikai viens jautājums: kuri ir tie cilvēki, kuri man TIC BEZ PIERĀDĪJUMIEM. Tie tad arī būs tie īstie draugi, uz kuriem es varu paļauties arī grūtā brīdī. Tie pagaidām ir sarma7, kurpīte(kaut arī viņai ir vējš galvā un visvairāk interesē Matrix-a vecums) un sekspiirs 15. Pārējie vai nu atklāti nostājās Matrix pusē, vai arī vairāk nodevās alus dzeršanas un frizētavu tēmas apspriešanai. Šo dzejoli dzdz es izlasīju viens no pirmajiem, kad vēl nebija neviena komentāra. Es nemetos autoram virsū kā buldogs uz kaulu! Sākumā es domāju, ka te slēpjas kāds smalks joks no Matrix puses, tāpēc tikai palūdzu nosaukt dzejoļa autoru. Šo pašu lūgumu es izteicu vēlreiz un tikai pēc tam skaļi paziņoju, ka Matrix ir zaglis. Es griezos pēc palīdzības pie vejslotas un privātā sarakstē nosūtīju viņai šādu vēstuli:
Čau, meitene! Esmu nokļuvis nedaudz kutelīgā situācijā un tāpēc griežos pie Tevis pēc padoma. Šodien dzdz es izlasīju dzejoli, kuru zinu nu vismaz 45 gadus, un tāds mums zināms dzejdaris MATRIX_ 1960 to ir ievietojis kā savu garadarbu. Es, protams, publiski sacēlu brēku, bet viņš bezkaunīgi atrunājas, savu vainu pat nedomā atzīt un prasa, lai es to pierādu. Tad nu jāsaka tā, ka , mācoties LLA, 1962, gadā es nopirku motociklu JAWA, ko draugi varbūt tīri labestīgi apskauda. Vēl jāpiezīmē, ka arī plikpaurības iezīmes man vairs nebija svešas. Un tad kopmītnes istabiņā uz sienas virs savas gultas es atradu no kaut kāda izdevuma izgrieztu lapiņu ar dzejoli, kuru gadu gaitā jau esmu it kā nedaudz piemirsis, bet droši varu no galvas noskaitīt vismaz daļu no tur rakstītajām rindām: Tie iegāja izdzert pa pudelei alus, Bet beigās nekādi vairs nesavilkt galus: Kur xxxxx, kur Visvalža Jawa, Un jautājums kopīgs: kur palika mati? Bet vēsture klusē, un atbildes nava. Es varu aizmirst kaut ko no bijušā, bet es nevaru atcerēties nebijušo! Tāds dzejolis bija, visticamāk Dadzī, un tagad, kad Matrix man bezkaunīgi prasa to pierādīt, man to arī vajadzētu izdarīt. Bet es nezinu, kur to meklēt. Es būtu ar mieru nosēdēt nedēļu bibliotēkā, bet ar ko lai sāk? Kā Tu domā? *))
Privātas atbildes nebija, bet publiski es varēju izlasīt, ka Tavssargs man piešķiršot medāli Par mīlestību pret dzeju par šitādu atklājumu. Plānprātiņš maigā veidā mēģināja paskaidrot, ka par šādu tēmu varētu būt NEAPZINĀTS PLAĢIĀTS (kad no 7 dzejoļa rindām vismaz 5 ir nošpikotas burts burtā!). Lūk, tieši šo divu literātu attieksme pret notikušo mani aizkaitināja tā, ka es atļāvos arī dažu labu rupjību, kas, protams, godu man nedara, bet es atļaušos atzīmēt, ka nekādu rupjību no manas puses nebūtu bijis, ja kāds no redkolēģijas man būtu nopietni pajautājis, kas tie ir par iemesliem, kas man liek tik asi uzbrukt tādam populāram un cienītam dzejniekam. Un šim dzejniekam arī varēja pieprasīt, lai viņš publiski apstiprina savas autortiesības uz šo dzejoli. Tagad, zinādams, ka man nav lietisku pierādījumu, viņš var pūsties kā grib, bet diezin kā viņš būtu uzvedies tad, kad vēl to nezināja. Bet to visu rādīs laiks.
Kad nu man atliek tikai gaidīt, kad un ko izlems vai atradīs filologi, es paļaušu vaļu šādām tādām pārdomām. Dzejolī tiek runāts par motociklu Jawa. Šā čehu dampja uzvaras gājiens bija pagājušā gadsimta 60-tie gadi. Matrix-am, kurš tagad ir 51 gadu vecs, tajā laikā varēja būt tikai tāda špicbuka vecums īsajās bikšelēs, kad par alus dzeršanu krogā nebija pat ko sapņot un kur nu vēl par tādu motociklu. Dīvaini, kāpēc viņš ņēmies apdzejot tādu laiku un tādu tehniku. Tad jau modernāk būtu rakstīt par kādu Harley Davidson vai kaut vai Suzuki, kas viņam vismaz pēc gadiem būtu vairāk piederīgi. Bet tas nu tā, ģēnija, tāpat kā Dieva, ceļi ir neizdibināmi. |