Dienasgrāmatas (blogi)

Aizdomājos - kā diez sapazīstas tie, kuri nav internetā? (Hmm... un kā pats tiņa gados, kad nekā tāda dievzemītē nebija?) Vo par provi, vakar izlaidām ar burām loku pa ūdeņiem un tā pavēroju savu kapteini. Vīrišķis manuprāt, katras šķirtenes sapnis - tipa bezgala gādīgs, gana sprauns vēl izskatās (ja godīgi, izliets zviedru pedofils, kādus viņus rāda iz Indoķīnas), ellīgi lāga raksturu (citādi uz viņa jahtas es nemaz nebrauktu). Vienīgais mīnuss ir pārlieku liela vēlme par kādu gādāt un rūpēties. Tā kā sievišķa nav pie sāniem, rūpējas par jahtu un skumji nosēc, ka tikai par to. Aber kur lai šis sapazīstas ar "vājo dzimumu" (hehe - vājo, - vo pamēģini ziemas naktī  viens pats visā segā ietīties, uzreiz sapratīsi, kurš te vājais), jauz 4BK neiet un internetā ielogojas tikai lai nočekotu jaunumus vizuālajās lietās, tb nekādu tur virtuālo flirtu. Atliek sakrustot rokas un gaidīt nāvīti, gaidišanas procesu īsinot ar jahtas pulēšanu un buru vilkšanu. Grūši, grūši tiem vīriškiem. Kudi sarežģītāk par primitīvo "nav ko vilkt mugurā". ;((