Nepiecieciešamās skaistās idejas rodas no bezjēdzīgi garlaicīgas smadzeņu ātrdarbības īstajos brīzos pievelkot atstarpes nezinot par ko iet runa. Paceļot priekšķepas cilvēks iemācījās riet un gaudot, tādejādi padarot sevi vēl zemāku. Runātkārīgās mantas vakaros pēc septiņiem ieņem sevišķi kārdinošas pozīcijas nosakot savu vietu telpā un laikā pēc zemeņu garšas.
Mantojot neaprakstāmu ēstgribu pieci mākoņi savā dzīvē veica ļoti interesantus ceļojumus sasniedzot augstienes kurās pasaule vēl nav rādījusi savu pēdu.
Pauzējot dzīvi rodas priekštats ka vecums ir tikai ilūzija kārbā rodot ceļu maziem pūkainiem caurumiem pa kuriem tek ārā domas.
Labi kopta zeme vienmēr nes vairāk eļļas nekā savā laika piecpadsmit kopti ērgļi.

Neprotot pieteikt sevi kā cilvēku mēs mēģinam demonstrēt prāta spējas pārākas par cilvēka zemākajiem dzelkšņiem, pietam ejot uz priekšu vienmēr mēs gribām pamest ar kurpi gaisā lai kādam no tā rodas slāpes.