Man patīk pasaule plašā,

Man patīk nodzīvot dienu,

Man patīk simttūkstoš lietu...

Man patīk baudīt un izdzīvot šo dzīvi...

Kam vajag atrast laimi, ja laime esam mēs paši! Kam vajag neaizsniedzamo, ja tepat ir aizsniedzamais...?! Kam vajag asaras, ja varam smaidīt? Kam vajag skriet, ja varam iet? Kam vajag meklēt to mīlestību, ja paši esam tā mīlestība? Kam vajag darīt ``launu, ja varam darīt labu? Kam tev sāpināt mani, ja vari iepriecināt? Kam vajag skriet sienā, ja ir durvis pa kurām iziet?  Kam vajag domāt par nākotni ja nezinām vai dzīvosim vēl rīt?  Ja ir bailes, kāpēc bēgt no tām un slēpties kā mazs enģelītis starp mākoņu maliņām, ja varam lidinaties pa debesīm nebaidoties nokrist, jo tomēr spārni mums ir kurus īstajā brīdī mācēsim izlaist un ta vēl brīnīties sāksim.

 Skaista ir zāle, skaists ir zieds, skaista ir jūra, skaista ir dzīve, skaisti ir sapņi un tukšums ir skaists, skaisti ir gaidīt un nevarēt vairs, skaisti ir lidot un skaisti ir atgriezties mājās, skaisti ir atrast un skaisti ir elpot...

   Dzīvē daudzkas mainās, atnāk skumjas, aiziet prieks, un nobālēs reiz šie burti un rakstītais, un dzīves dienas laimīgās.....