Dienasgrāmatas (blogi)

Krio, 21-09-2006 22:55		7 56
"....Lai gan Buda nekādā ziņā nevēlas piesiet mūs nevēlamiem partneriem un bieži piemin labu partneru atrašanas grūtības, no tā brīža, kad būtnes ir izlēmušas sasaistīt savas dzīves, ir prātīgi nostāties ar plecu pie pleca. Savstarpējam atbalstam dzīvē ir liela nozīme, un būs efektīvāk domāt ?mēs?, nevis ?es un viņa? vai ?es un viņš?. Parasti abi tāpat pārdzīvo pacēlumus un kritumus, bet laime un ciešanas ir atkarīgi no mūsu skatījuma uz lietām. Tādējādi, ja partnerim piemīt kādas īpašas dotības, ir jāpievienojas tām. Ja domāsim un teiksim: ?Paskaties, ko mēs varam darīt!?, tas likvidēs atdalītības sajūtu, un radīsies daudz prieka līdz ar sapratni, ka tu nekad neatdursies pret sienu ? prātam nepastāv nekādas robežas.... " (Lama Ole Nidāls)

Komentāri

Beveriine: :-)))

2006-09-21 22:59

Krio: Beveriine smaida:))))

2006-09-21 23:02

sauliite123: Ja ir sajūta "mēs" abiem, tad neviens to nesadalīs par "Mans" un "Tavs"...

2006-09-21 23:19

Beveriine: Un tomēr tik pat svarīgi ir napazaudēt "es" esot "mēs" ..

2006-09-21 23:23

sauliite123: ...viennozīmīgi...

2006-09-21 23:27

Krio: Ē, nju, praktisks salīdzinājums - ja ir vienlaicīgs kosmisks orgasms, tad dalīšana "manā" un "tavā" ir kaut kā nevietā - tas ir galaktiska mēroga pārdzīvojums, kam ne ko pielikt un ne ko atņemt:)))) (līdzīgas dabas fīlīngs ir reizēm meditējot vai, piemēram, krītot brīvajā krietienā ar izpletni no 4 000 metru augstuma). Par "es" pazušanu gan nav ko bažīties - iezvanīsies mobilais, galā priekšnieka izteiksmīgā balss un "es" momentā atgriezīsies no "mēs" kosmosa:))))

2006-09-21 23:28

vvr: Nekad neesmu spējusi domāt citādi... Un nekad neesmu jutusies kā pazaudējusi daļu no sevis. Kaut arī esmu audzināta stilā "visi vīrieši ir cūkas" un ar lielu uzsvaru uz tā saucamo sievietes lepnumu. Tas varētu būt apliecinājums, ka domāt nevienam nevar liegt un izvēle ir mūsu pašu ziņā (vismaz zināmās robežās) ;)

2006-09-22 11:46

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.