rietumu frontē bez pārmaiņām

tas bija sākums, ceļam caur remarku.

es... neko no tā nezināju. kā? es dzīvoju citā laikā un telpā.

kas pamudināja? mamma. aha.

bet vislabāk es atceros katrupeļu pankūkas. kā man garšo kartupeļu pankūkas! un ir stāsts par paulu brēmeru. 19 gadus vecu vīrieti. es nesaukšu viņu par zēnu. jo lietas, ko cilvēks bija spiests redzēt izkrīt no klasifikācijas "bērns".

visa tāir par daudz, čaļiem, kas tikko ir nākuši no ģimnāzijas.

pauls visā tajā putrā sastop vienu personāžu - katu. kats ir veterāns, kurpnieks īstajā dzīvē, iesaukts nejēdzīgajā pasākumā, ko vēlāk nosauca vēsturnieki par pirmo pasaules karu. kādas pasaules? kas karoja? pret ko? un pats galvenais, kāpēc? to vācijas polis kats nezināja. bet viņš zināja, kā izdzīvot tranšejās. un kurpnieks katčevskis bija gatavs mirt par tiem piena zēniem, ko viņam piesūtīja no vāczemes skolām. bet nespēja. viņi mira ātrāk, kā viņš bija spējīgs viņus pamācīt. kā slēpties no granātām, kā tās mest, lai pretinieks mirst ātri, bet tu neuzraujies uz karabīnes dūrienu vēderā. neesot nekā sāpīgāka, kā sešdesmit stundas lēnām mirt. kats zina, ko runā. viņš ir... kats. katčevskis, mēs visi viņu saucām par katu.

vēlāk, daudz vēlāk, aizgāja arī kats. visa mana skolas klase aizgaja. viens pēc otra. ēriks, oto... es cenšos domāt par mammu un hannoveri. esmu no turienes.

es vairs negribu braukt atvaļinājumā. te ir labāk. neviens neko man nejautā. bet tur mājās jautā. viņi to nesaprot. mana mamma ir kļuvis man sveša. viņa grib saprast kā man iet. albertam vairs nav kāju. viņš jūtas laimīgs. jo nebūs vairs te jābūt. kāds čehs dabūja lodi vēderā, bet mēs laicīgi viņu nomušījām. viņš bļāva visu nakti. sauca mammu. kāds mūsu snaiperis viņu novāca. visiem bija labāk. tas vairs nebija izturams.

mamma prasa, kā mums iet. viņa man ir tik sveša. mamma man uzcepa kartupelu panķūkas. sen. tās ir tagad saziedējušas. jo viņa nezināja, kad es būšu mājās.

es notīrīju pelējumu un visu apēdu. atstāju vienu katam un albertam.

viņa māk cept pankūkas. viņiem vairs pašiem nekā nav. bet viņa sacepa man pankūkas.

es vairs nebraukšu mājās. tas bija tik smagi.

viņa naktī atnāk pie manis un prasa, dēliņ, kā jums tur iet, vai jūs turaties?

tas ir kā no citas pasaules. es nedrīkstu stāstīt. mūsu tuvība starp zēniem ir vienīgais, kāpēc mēs neesam trako namā.

....

tad nomira kats. staņislavs katčinskis. vairs nav jēgas nekam. tad kāda franču snaipera lode trāpīja paulam brēmeram.

todien viņi ziņoja, ka rietumu frontē ir bez pārmaiņām.

/remarks/