...

Par vientulību un sapņiem.

Maza Kabatiņa laimes, piešūta pie jau panēsāta ancuka.

Vecuma plānprātība.

Pašam rijamais krupīts ir tas rūgtākais.

Bulciņā , kas rokās, vienmēr ir mazāk rozīņu, kā pārrējās.

Auksta duša, līdzīgi kā diskvalifikācijas draudi nepalīdz. Vai tiešām vienīgās zāles ir amputācija? Un pēc tam?

Tukšums. Diez vai. Jo viena putekļa neesamība rada iztrūkumu tieši viena putekļa lielumā.

Liels Saulstariņu skaits nav pamats optimismam.

Tev šķiet, ka neesi tik brīvs kā pašam gribētos.

Tu esi bagātāks nekā jūties.

Tu baidies izskatīties pēc ķēma ar tām daudzajām, mazajām laimes Kabatiņām.

Kad tu sapratīsi, ka nekas vairāk tev nav dots un nebūs.

Egoists.

Ceļš un cerība.

:)	replika par ņaudēšanu

Komentāri

fokapirmais: Labrīt.
Vai rīts ir gudrāks par vakaru?
Nē.
Toties daudz optimistiskāks .
Jo darbs dzen darbu.
Un niekiem nav laika.
:)

2016-03-23 07:19

joga: Man nāksies sagremot šo
Krupi,
Jo uzrakstīji ļoti
Strupi...:))

2016-03-23 09:45

fokapirmais: katram savs krupīts, liesā bulciņa un laimes kabatiņas :)

2016-03-23 11:26

limonija: Vecums nekad nenākot viens - filozofisks noskaņojums nav tas pats sliktākais, kas nāk līdzi:)

2016-03-23 10:09

fokapirmais: tas filozofiskais vienreiz varētu vilkties prom, kā ap 16 gadiem atvilkās, tā joprojām dirn. Reizēm kā piektais ritenis. :)

2016-03-23 11:30

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.