... - "Viņš paņēma lielo, frotē dvieli un aizgāja uz vannas istabu. Es kā jau vienmēr uzklāju mūsu plato gultu, uzvilku naktskreklu, kurš viņam visvairāk patika."(c)
Loģiski: bez dvieļa ma Te nu viņš nāca, smaržīgs un smaidīgs, apsējis ap gurniem lielo dvieli. Uz kailajājām krūtīm viņam vēl stāvēja ūdens lāsītes, kuras lēnān ritēja uz leju pa viņa krūtīm. Pienāca man no muguras puses un cieši man pieglaudās. Cauri dvielim sajutu par ko katrs vīrietis būtu priecīgs. Viņam tas bija ciets un spēcīgs, ka man bija tikai doma viena. Ar vienu roku viņš joprojām turēja mani pieglaudis, bet ar otru raisīja vaļā lencīti kura bija pušķī sasieta uz pleca. Tagad plecs bija pavisam kails. Viņa roka slīdēja uz leju un maigi satvēra manu krūti, ar pirkstu galiņiem maigi pieskārās krūts galiņam. Mani pārņēma vēlme, ka to darītu arī ar otru krūti. It kā uzminēdams manas domas viņš sāka atsiet otru lencīti, kura nokrita no pleca. Tagad jau abas krūtis tika maigi glaudītas, naktskrekls nokrita uz grīdas. Tad ar vieglu kustību viņš mani pagrieza pret sevi, stāvēju pret viņu kā no mātes miesām nākusi. Arī frotē dvielis lēnām noslīdēja no viņa gurniem, atsegdams visu burvību un varēnību kas bija noslēpta. Tagad jau lietā tika likta mēle, kura glāstīja tad vienu tad otru krūšu galiņu. Biju uzbudinājusies tik tālu, ka ar nepacietību gaidīju turpinājumu gultā. Arī viņa vīrieša simbols bija sabriedis, kuru gribējās baudīt. Turpinājums sekos...........! |
