savādi

Sagribējās kaut ko dvēselei uzrakstīt.Kaut ko mīļu, lai kad nosprāgšu, tomēr paliek kaut kas labs.

Visi zin par aklajiem randiņiem.Tur satiekas cilvēki, kuri it kā jau ir gatavi jaunām attiecībām.Satiekas, trīsteikumos noreklamējas..Kā vienmēr-garām.Es tā padomāju, nafig aklie randi.

Varbūt var redzīgos arī.Lūk, satiku ceļā sievieti..Ne daiļa, ne nesmuka, bet patīkama jau pa gabalu.Pacentos pievērst viņas uzmanību, tad ielūdzu paēst kafiju vienā no diviem Bauskas krogrestorāniem.AAr naudu man parasti nav problāmu , problāmas ir ar sieviešiem.

Es jau divas dienas gandrīz nebiju dzēris, izskatījos tā neko.Viņa piekrita..

Pasēdējām, pat viens otra vārdu neprasījām.Bija jauki tāpat.Vārds pa vārdam, piedāvāju past[āstīt par kādu no bijušajām attiecībām.Tā teikt - pēc kārtas skaitļa.Uz dullo.

Protams, neviens jau neprasīs par pirmo, tas jau ir sāpīgs temats da jebkuram...

Man viņa paprasīja par trešo.Es jau sāku stāstīt, bet tad atausa atmiņā, ka bija vēl .Nu, ko..Turpināju stāstīt par iesākto.Savādi, bet galvenās iezīmes iecepjās uz mūžu.Viņai bija divi pupi un kājas.