Bet odiņi nenogura spēlēt savas vijoles, mēneszaķi dejoja un suns gaudoja. «Ja stāstīšu neticēs!»Bet odiņi nenogura spēlēt savas vijoles, mēneszaķi dejoja un suns gaudoja. «Ja stāstīšu neticēs!» nodomāja Ezītis, un saka lūkoties vel uzmanīgāk, lai tādu skaistumu iegaumētu līdz pēdējam sīkumam.
Re, nokrita zvaigzne, viņš ievēroja, un zāle noliecas pa kreisi, no egles vairs tikai galotne, un tagad tā peld blakus zirgam.
«Interesanti,» domāja Ezītis, «ja zirgs apgulsies, vai viņš miglā neaizrīsies?»
Un Ezītis sāka lēni kāpt lejā no pakalniņa, lai nonāktu miglā un redzētu, kas ir tajā iekšā |
