|
|
bitite27 dienasgrāmata
Ļauj, lai tevi šai naktī
apbur klusuma zvani
un, lai kaistošo vaigu
liegi noglāsta sniegs,
pārslu mirdzums , lai apņem
baltiem eņģeļu spārniem,
sirdī, mirdzot kā zvaigzne,
ienāk Ziemsvētku prieks!
Ļauj, lai tevī šai ... lasīt tālāk |
Vienīgi klusumā varuAtrast no jauna sevi,Vienīgi klusumā varuStarp sapni un nomodu būt;Pačukstēt lūgumu vējam,Uz vaiga lai noskūpsta Tevi;Putnu skrējienu vērot,Kas mākoņu lielceļos zūd.
Vienīgi klusumā varuIzjust saknes un ziedus,Akmeni izjust un ... lasīt tālāk |
Vēl vienam pavasarim cauri ejot ,
Vēl vienu bērzu sulas lāsi dzerot .
Tu atkal noreibsti -
No debesīm , kas ir tik zilas ,
No raibiem krokusiem ,
Kas dīgst pie kājām tavām .
Tās agrās rītausmas un putnu dziesmām ,
Kas modina ... lasīt tālāk |
Es draugus nemainu, vien puķes mainu vāzē,
Un vēja neizlocītās dziesmas sienu puķu pušķī.
Visu gadalaiku krāsās adu cimdu rakstus,
Lai saules sasildītas mūža dienas rit.
Debess velvē zīmēju es putniem gaismas ceļu,
Lai apkārt ... lasīt tālāk |
|
|
Ja prieks, tad tikai neviltots un patiess,
Ja laime, lai kā saule iet un lec,
Ja smaids, lai zied kā margrietiņa balta
Un nezina nekā no tā, cik esi vecs!
Ja mīla nāk, lai deg kā uguns liesma,
Lai satin pinekļos, no kuriem ... lasīt tālāk |
Bezkauņa vējš
Manu kuplo liepu
Pa nakti izģērbis -
Rets mežģiņu plīvurs
Vien palicis.
Nu rudens brāzmas
To viegli saplosīs,
Rakstu pa rakstam
No mežģīnes izplēsīs,
Līdz liepa kļūs ... lasīt tālāk |
Drīz ziedēs ābeles kā tajā vecā dziesmā,
Par kuru atbalsis vēl vakarvēji nes.
Un sirdis sasils pavasara saules liesmās,
Un uzplauks viss,kas skaists uz pasaules. Visskaistāk ziedēs mīlestības saule krūtīs
Un zilgu gaismu otrai sirdij ... lasīt tālāk |
Paņemu savu vakardienu,
Ielieku saudzīgi to starp lapām,
Tur, kur es parasti visas lieku,
Lai tās paņemtu, kad laiks atnāks. Dzīvoju šodien, vējam līdzi,
Man taču vajag visu paspēt,
Kā gan nogulēt saullēktu drīkstu,
Jāpaspēj ... lasīt tālāk |
Kā rožu krūmi,sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām ziedu košums sedz,
un vilinām, un priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām liegi sirdi glauž;
kā ... lasīt tālāk |
|
Uzspēlēt spēli ar likteni savu!
Skatoties saredzēt - tumsā gaismu,
Klausoties dzirdēt - klusumā sevi,
Nebaidīties klauvēt, meklējot atrast,
Atrodot atpazīt, sirdsmie
Vienkārši dzīvot, izdzīvot dzīvi,
Uzspēlēt spēli ar ... lasīt tālāk
|
|
es nākšu - tu zini un degšu kā uguns pār nakti pār tumsu pār debesu malu es nākšu - tu zini un būšu kā saule kas reizēm tik spītīgi saulstarus ... lasīt tālāk |
Mums katram citāds liktenis ir lemts,
Tiek kādam vairāk dots, no cita vairāk ņemts,
Un ir vienalga, lietus līst vai snieg,
Mums katram dzīvē kaut kā laba nepietiek.
Kaut vienu labu vārdu savā sirdī rod,
Mums katram parāds ... lasīt tālāk |
|
Lai katram savs Mīlas eņģelis Kas iemāca patiesi mīlēt Lai katram savs gaismas eņģelis Kas iemāca piedot Lai katram savs Sargeņģelis Kas palīdz grūtības pārvarēt Eņģeļi liek saprast ... lasīt tālāk |
Viņa necieš sniegu. Viņš to dievina.
Viņa bija sapņotāja. Viņš neticēja pasakām.
Viņa mīlēja debesis. Viņš teica, ka tas ir banāli.
Viņai patika sēdēt naktī uz sola un skatīties zvaigznēs. Viņš labāk skatijās tv ekrānā.
Viņa domāja, ka ... lasīt tālāk |
|
Kurp tu steidzies tā, Vasara mana
Dārzi pilnbriedā, dālijas zied,
Tālu debesīs rotājas salna
Dzērvju kāši pār rugainēm iet.
Lūdzu paliec vēl saulainā bērzā,
Viršos mežmalā kavējies ... lasīt tālāk |
Kad tu, ruden, nāksi viršus krāsot,
Nejauc sārtai krāsai
Vēsas skumjas klāt.
Pārāk īsa diena, pārāk īsa dzīve,
Nevarēšu visu gaismā izdziedāt.
Paliks sirdī pelēks rūpju kamols,
Deviņkārtām tīts un vēlreiz tīts,
Kad tu, ruden, ... lasīt tālāk |
Manas augusta dienas
Pēc upenēm smaržo,
Pēc puķuzirņiem
Ar raibraibiem ziediem,
Pēc nopļautām vārpām
Un zeltainām rudbekijām,
Kas sauli ik ziedā
Līdz vēlajam rudenim glabā.
Manām augusta dienām
Ir rosīgas domas,
Kā ... lasīt tālāk |
|
Piekļaujies bērzam un izdzer tā spēku
Pa lāsei, pa malkam ,
Dzer droši, bērzs neskaudīs,
Vien salapos cerībā zaļā,
Ka zeme tam atkal jaunu dzīvību dos.
Noglāsti putnu un palūdz tam spārnus
Tos vieglos un ... lasīt tālāk |
Sievietes sapnis.
Jūs domājat noteikti vīrietis?
Nē, viņš ir ikdienas daļa.
Jūs noteikti sacīsiet bērni.
Nē, bērni ir dzīvības daļa,
mūža rūpes un priecīgais skaļums.
Bet sapnis zied tuksnesī smilšainajā,
no kura gaidītai ... lasīt tālāk |
LAI JAUKS PAVASARIS!
Cik līdzīgi gan mēdz būt pavasari -
Ar strautu čalām cauri kupenām...
Bet nez kādēļ vismīļākais ir tomēr,
Tas - kuru atkal gaidām atnākam.
Kad saules pamodināts laukā nāksi -
Gaiss skaļām putnu balsīm ... lasīt tālāk |
|
