:))Mums katram citāds liktenis ir lemts,
Tiek kādam vairāk dots, no cita vairāk ņemts,
Un ir vienalga, lietus līst vai snieg,
Mums katram dzīvē kaut kā laba nepietiek.
Kaut vienu labu vārdu savā sirdī rod,
Mums katram parāds mīlestībā jāatdod,
Kā gan Tu drīksti justies nelaimīgs,
Ja kādam glāzsts Tavs vēl tik ļoti vajadzīgs.
Un tas nekas, ja sirdī dzērves kliedz,
Ja liktens biežāk tukšu lozi sniedz,
Man tomēr blakus, cilvēk esi Tu,
Ko viens bez otra mēs šai dzīvē iesāktu?
Lai mana plauksta Tavu vienmēr blakus jūt,
Pa vienam mums līdz tālām zvaigznēm neaizkļūt
Un, zini, kādam vēl par Tevi vairāk sāp,
Kā gan to drīkstam mēs kaut brīdi nezināt?
Pēc bēdām baltā kreklā atkal atnāks prieks,
Pret palu straumēm bezspēcīgs kļūst sniegs,
Mums katram jāiemācās sauli sēt,
Vien tā viens otrā spēsim ledu izkausēt.
(A. Boža) |
