kad sajūk telpa un laiki ...

vēl vienu kausu,

tad pēkšņi varbūt atsprāgs durvis

un zālē ienāks kāds būdīgs vīrs pliku galvu,

kurš arī senāk pa šo ielu gāja,

bet, ka tai reiz būs viņa vārds,

to tolaik neviens vēl nezināja ...

gāja viņš cauri visiem šīs ielas krogiem,

kā viens tukšs, tā otrā,

gājiens šis lustīgais tam bija,

veselas nedēļas garumā...

man nebij tas krampis,

man stundas divas vai trīs,

un tad jau biedri, kur vajag,

kad viss būs beidzies,

mani – aiznesīs ...