|
|
VIHRJ dienasgrāmata
| Ceturtdiena 07-11-2013 23:58 |
|
9 |
Atvaļinājuma sindroms,norises karuselis,bet kā tas viss izvērsās? ... ( III.d. )Ir vērts,vai arī nedod,miera pārdomas par tā saucamajiem vērojumiem,atziņām un radošām izpausmēm - nodomiem atvaļinājumā.Šoreiz gan jāteic,ka biju gatavojies,jo līdzi bija eķipējums:gan radošām interesēm un atpūtai.Nodomi jau laikam vienmēr ir tik grandiozi,ka Rīgā jau pirmsatvaļinājuma sindromā un tieši vasarā izperina plānus gandrīz gadam,bet reāli tas ir tikai iespējams uz 1,5 mēnesim laika,kurā iekļauties.Kad jau esi ceļā un ja vēl sāc dzīvot te vienā un pēc laika atkal otrā un tālāk citā vietā,tad sāc saprast,kā kūst laiks.Jo ieejot citā ģimenē,kaut vai pie drauga,tās tomēr ir lielas pārmaiņas it visā.Kaut tagad ir lieliska tehnika un to es izmantoju,pat Kupravā sazinājos skype,kaut tur nav tie dižie sakari,bet jaudīgs kompjūters spēj.Un pat radošās iespējas,jo varēju nopublicēt fotogrāfijas un veikt saraksti.Iebraucot jau sākumā ir uzdzīve,jo neesi ticies tik sen,tas ir iemesls.Bet vēlāk,kad tā nopietnāk izvelc no ceļa somas ārā savu tehniku un liec uz galda un tā ir cita vide,arī sadzīves ritms,sākas ne pa jokam iekšējā sadursme.Draugam ir sava dzīve un arī darbs.Arī pats tā nevari atraisīties rakstīšanai un citām radošām idejām.Vajadzīgs laiks,lai pierastu.Tāpēc pie pirmās izdevības metos pie fotografēšanas,kā brīvāks,izraujos un uz mežu prom.Tik tiešām šī vārda īstajā nozīmē.Kad esi uz bērnības takām,tad nav ko bilst.Te baro bērnības zeme jo dāsni ar saviem skaistumiem un atmiņām.Fotovaloda veidojas uz iekšējās atbalss dzirksti.Tā ir aizgrābtība,bet ne vienkāršā fotografēšana.Un kā reibina šī dabas smalkā poēzija,pat vairāk kā latgales šmakovka.Tātad Kuprava man bija pirmā apmešanās vieta.Un ceļa somā līdzi bija arī izklaide:spēles - pat šahs un dambrete.Bet sulīgākas sarunas ar draugiem izvērsās,kad spēlējam "loto muciņas," vai arī kārtis.Tad dialogi iekrita gan faktos no Kupravas vēstures un arī atziņas.Piemēram,ļoti pārliecinoši skanēja:"Ja nebūtu Kupravas rūpnīcas direktors noslīcis uz Peipusa ezera zemledus makšķerēšanā,tad iespējams,ka Kurpavā rūpnīca darbotos vēl šodien.Tad tas viltīgi slīpētais bizness nebūtu visu izārdījis,ka šodien uz rūpnīcas jumtiem un apkārt aug bērzi un krūmāji!Visu jau nevar zināt.Piemēram,ka PSRS laikos rūpnīcā par 2 rubļi varēja noskatīties niknu erotisku filmu.Tagad ir citi laiki un tie sakari tur tā nevelk,tāpēc kino nostaļģija,tad bija klubs.Tagad apkārt tukšums.Kaut pamazām tur jaunā priekšniecība ievieš aktivitātes sportā un cenšas veidot sadzīves klimatu.Mēs gan pamazām arī iemalkojam,tad informācija sāk velties kā džins no pudeles.Protams man bija līdzi arī pārdomātas kinofilmas,lai tur vietējiem iemestu kādu citas dimensijas žestu,arī cēļotāju piedzīvojumus apskatītu ekrānā.Jo tomēr tur iegrimst darbaholismā,tā atpūta ir vienveidīga,cilvēki paliek sausi arī emocijās.Pēc nepilnas nedēļas pavadītas Kupravā es devos tālāk uz Krievijas robežas pusi.Un tā bija pavisam cita pasaule ... ( Vihrj V.I ) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
