|
......lai arii pilseetelee ir nejeegaa karsti +35, tad jo tuvaak es tuvojos kalna virsotnei jo veesaaks paliek. Pamaazm saaku nozzeelot savu neapdomiibu kaapt kalna smailee vien ssortos un kreklinnaa, bet griezties atpakall jau ir par veelu. Veel mazliet piepuules un es vareessu uzgavileet! Buus sasniegta mana augstaakaa virsotne. Uz peedeejaa lielaa atpuutas placca ir palikussi praatiigaakie kalnaa kaapeeji un ar bazzaam noraugaas uz to trako sievisskki kura viena pati ir noleemusi iekarot sso virsotni teerpusies kaa pludmales izbraucienaa un veel pa melno trasi! Ar skatienu atvados no paareejiem un dodos talaak kalnaa viena pati. Metru peec metra, soli pa solim, tikai neatkaapties un vien uz smaili luukotoies - uz meerkki! Kad sskkeersota ir atpuutas plavinna saakas kaapiens kalna virsotnee! Vairs nav iemiitu tacinnu, vien neskaidras noraades uz akmenniem kuras kaads ir uzzimeejis it kaa tiessi priekss manis..... Rapjos arvien augstaak un augstaak, peedeejie cella biedri vairs saskataami kaa mazas skudrinnas, bet man tikai viena doma, uz priekssu! Kad ir iziets peedeejais kalnu mezzs nonaaku klints pakaajee. Paliek izveele, vai nu pa tiesso augssaa klintii, vai izveeleeties apkaart cellu. Uzmaniigi nopeetu klinti un saprotu, ka pa tiesso bez alpiinistu piederumiem augssaa netikt. Izveelos apkaart cellu - apiet klinti un uzkaapt smailee no otras puses. Tur nav staava krauja, bet akmennu kraavumi kurus pieveikt ir manos speekos. Priekssa leedaaju un sniega sanesums kurss pat ssai karstumaa veel nav nokusis! Ar to es nebiju reekkinaajusies. Apseezzos uz akmenna, aizsmeekeeju cigareti un saaku uzmaniigi izveerteet situaaciju - kaa labaak ar sso neparedzeeto sskkersli tikt galaa... Uz klintsakmenniem paraadaas kaads vientulls kalnu aazis un mani ieraudziijis sastingst, laikam jau no izbriina, ka kaads iztrauceejis vinna mieru. Taa mees abi kaadu briidi viens uz otru luukojamies, tad vinnss sapratis, ka es vinnam neesmu nekaads pretinieks ceeli aiziet taalaak savaas gaitaas. Es atkal palieku viena. Sakaartoju mugursomu un dodos biistamajaa cellaa taalaak un tad saakaas tas ko es nevareeju nu nekaadi pat iedomaaties. Zem ssi ledus un sniega ssluudonna apakssaa ir birstossie akmenni............ Censsos izvairiities no sanesumiem, pa ledaino sniegu kaajas sliid un es kriitu, bet tas mani neaatur no cella turpinaassanas. Tikai nu jau veel daudz uzmaniigaak izveelos kur spert naakamo soli. No piepuules esmu nosviidusi slapja, bet tai passaa laikaa no aukstuma jau klab zobi. Paskatos atpakall, nee es iessu taalaak, jau smaile ir tik nezzeeliigi tuvu! Un tad....., veel tagad nesaprotu kaa man miseejaas un es uzkaapu uz tiem nodeviigajiem akmenniem kuri man zem kaajaam saaka gruut......vinni birst un birst un es sliidu lejup kopaa ar vinniem..... Viss ko aptveeru, apguulos un kaa partizanis uz veedera aizliidu liidz kaadam lloti lielam akmenim kuram peec manaam domaam bija jaabut stabilam. Es nebiju klludiijusies un tas bija mans glaabinnss. Lieki teikt, ka taa smaile pagaajosso vasar taa arii netika sasniegta.
Tikai kaapec man ssodien galvaa skan taa zem kaajaam gruustosso akmennu skanna???? |
