|
|
janiko dienasgrāmata
| Pirmdiena 22-02-2010 11:45 |
|
12 164 |
Parex melnā puse. (otrā daļa)2007. gada oktobrī man izdevās panākt, ka laikraksts Dienas Bizness
publicē nelikumīgo draudu atšifrējumus, ko es 2006. gada martā saņēmu no
Vītola un Krasovicka. Lasītāji http://www.db.lv
pievienoja šim rakstam komentārus, ka mani droši vien nogalinās. Es
cerēju, ka šo nelikumīgo draudu publicēšana piespiedīs Latvijas
Prokuratūru vai Ernst and Young rīkoties, taču abas iestādes to
ignorēja.
2007. gada decembrī es sazinājos ar Europol. Viņus
tas nemaz neieinteresēja (Karlo van Hoikeloma (Carlo van Heuckelom
e-pasta ziņojums 2007. gada 12. decembrī).
2005., 2006.,
2007. un 2008. gada laika perioda notikumi bija apbēdinoši, jo (1)
Latvijas valdība atteicās izmeklēt krāpšanas darījumus; (2) Latvijas
valdība atteicās izmeklēt draudus; (3) manā bijušajā Parex ārzemju
aizdevēju kontaktpersonas amatā stājās bijušie premjerministri Andris
Bērziņš un Valdis Birkavs; (4) Latvijas vēstniecība Maskavā rīkoja Parex
reklāmas pasākumus; (5) Parex turpināja aizņemties arvien vairāk un
vairāk.
2008. gada novembrī, pēc regulārās lielas peļņas
izziņošanas, Parex šokēja Latviju ar paziņojumu par nacionalizāciju. Es
sadusmojos uz FIB par tā gauso rīcību, līdz mana valsts bija nonākusi uz
bankrota sliekšņa. FIB ar mani vairs nesazinās.
Presē
parādījušās ziņas par vēl vairākiem būtiskiem krāpšanas darījumiem, ko
varētu pieskaitīt maniem sākotnēji ziņotajiem. Piemēram, lai gan Parex
gada pārskatos vienmēr bija apgalvojumi, ka Kargins un Krasovickis
nesaņem atlīdzību no Parex, tika atklāts, ka viņi saņem milzīgu
atlīdzību tirgus likmes pārsniedzošu procentu veidā par saviem
depozītiem Parex bankā. Ernst and Young Baltics droši vien zināja par to
jau gadiem ilgi. Tāpat tika atklāts, ka pirms nacionalizācijas Parex
nodeva Valērija Kargina dēlam greznus automobiļus, kas liek aizdomāties,
vai nacionalizācija netika plānota jau krietnu laiku iepriekš, kad
Parex vēl ziņoja par peļņu.
2009. gada janvārī nemiernieki
cīnījās ar Latvijas policiju, lai izsistu Parex logus.
2009.
gada februārī es izlasīju, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības
banka (ERAB) veic padziļinātu izpēti par kādu investīciju Parex bankā.
Es piedāvāju sniegt informāciju ERAB par Parex krāpšanu un vardarbīgiem
noziegumiem. ERAB atteicās (Roba De Sanktisa e-pasta ziņojums 2009. gada
27. februārī).
2009. gada laikā Latvijas žurnālisti atteicās
ar mani kontaktēties. Manuprāt, tas varētu būt korupcijas vai
iebiedēšanas dēļ, jo īpaši jaunā likuma dēļ, kas ļauj valdībai
piespriest cilvēkam sešu gadu cietumsodu par ekonomikai kaitīgu ziņu
izplatīšanu. Es domāju, ka šis likums ir speciāli izveidots, lai
apklusinātu cilvēkus un neļautu runāt par Parex.
Interesanti
piebilst, ka visā šajā laikā neviens man ne reizi neteica, ka Parex
netiks sodīts, jo tas nav vainīgs. FSA un FIB pārstāvji šķita
pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Ernst and Young pārstāvji šķita
pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Vienkāršie latvieši, to skaitā arī
Parex darbinieki, nešaubīgi uzskatīja, ka Parex netiks sodīts, jo tas
nodarbojas ar kukuļdošanu un nogalina tik daudzus cilvēkus. Tāpat nevaru
saskaitīt, cik daudz reizes esmu dzirdējis spriedelējumus, ka varbūt
Parex netiks sodīts, jo, lai gan tas kādreiz bija noziedzīgs, tagad tas
pēkšņi ir mainījies un vairs tāds nav.
Tagad, 2010. gada
janvārī, Parex nekas nav mainījies, lai gan tas jau vairāk nekā gadu
pieder Latvijas valdībai un ERAB. Parex pamatdarbība vēl joprojām ir
palīdzēt cilvēkiem, galvenokārt krieviem, nelikumīgi izvairīties no
nodokļiem. Bijušais viceprezidents finanšu jautājumos Roberts Stuģis
palicis turpat, tāpat arī ārējā revidente Diāna Krišjāne firmā Ernst and
Young Baltics. Es esmu piedāvājis informāciju par krāpšanas darījumiem
ERAB un jaunajam Parex prezidentam, bet viņi atsakās mani uzklausīt.
Jauno
Parex īpašnieku biznesa mērķis nav slēgt nerezidentu kontus, kas kalpo
kā izvairīšanās no nodokļiem līdzekļi, bet gan drīzāk izvērst šo
darbības veidu. Pagājušajā mēnesī es tikos ar Parex Asset Management
darbinieci, kas to man pastāstīja. Viņa teica arī, ka Krievijas valdība
iesaka Latvijas valdībai izpaust nodokļu izvairīšanās kontu identitāti,
bet Latvija atsakās. Pārsteidzoši, ka tajā visā iesaistīta arī ERAB.
Tā
kā Latvijas valdība turpina aizdot Parex naudu un Parex tagad cenšas
piesaistīt depozītus ar likmēm, kas pārsniedz tās peļņu no pašu
kapitāla, lai nepieļautu bankas aktīvu likvidāciju, es arī uzskatu, ka
var droši pieņemt, ka aktīvi iegrāmatoti ar nepatiesu vērtību.
Ceru,
ka patiesība par Parex tiks atklāta pēc iespējas drīzāk. Vislabākā
metode būtu visu aktīvu likvidācija nekorumpētu Eiropas vai Amerikas
iestāžu uzraudzībā, lai pārliecinātos par aktīvu patieso vērtību un
noteiktu aizdevumu apjomu, kas uzskatāmi par izšķērdēšanu vai
korumpējošiem maksājumiem. Es domāju, ka aktīvu vērtība būs mazāka nekā
pasīvu. Zaudējumi būtu jācieš ārzonas noguldītājiem, nevis Latvijas
nodokļu maksātājiem. Latvijas valdošo eliti tas apbēdinās, jo viņi var
nokļūt cietumā. Tomēr šis risinājums ir vislabākais Latvijas tautai.
(paraksts)
Parakstījis:
Džons Kristmass
Maltā, 2010. gada 25. janvārī |
cornee: dzēsts 2010-02-22 13:33
vasks: naivi gan domaat,ka it ipashi Amerikaa ir nekorumpetas bankas.... #2 2010-02-22 11:59
priesteriene: Parex banka ir vēl viens uzskatāms piemērs par to, kas notiek Latvijā.:)) #3 2010-02-22 12:04
marmorakaraliene: Un ja vēl pa kripatiņai saliktu kopā to, ko zina (redzējuši, lasījuši, pie kā strādājuši) esošie, bijušie parex darbinieki...DDDD #4 2010-02-22 12:13
inito4ka: mjā...... paldies.
izklaides portālam,atbilstošs ieraksts...... :/ #5 2010-02-22 12:43
Miskastes_Runcis: Patiesībā sakot, neesmu redzējis atsauci uz portālu, no kura ņemta šī atklāsme. Var būt gan autortiesību, gan publicēšanas un izplatīšanas tiesību pārkāpums. #6 2010-02-22 13:49
a2uc: Ja tu par atklātību, tad kāpēc dzēsts cornee koments, arī ja tas nav par tēmu?! #7 2010-02-22 13:49
Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
