|
|
paulis dienasgrāmata
| Pirmdiena 20-11-2023 12:51 |
|
2 9 |
super progresivas gramatas berniemPar dabisku ģimeni Silvita Kravale · 3 h · Tur lejā, starp citu, ir kāju pēdas! Kad tuvredzība neļauj redzēt tālāk par vēderleju. . . Šīs pārdomas rakstu Latvijas valsts 105. dzimšanas dienas svētkos, kad gribas izvērtēt to pienesumu, ko nu katrs savai valstij, tās iedzīvotājiem, tās nākotnei dāvājis un kādus laba vēlējumus tieši šodien Latvijai izteikt. Ja Latviju iztēlojamies kā māti, kurai rūp savu bērnu liktenis, nepamet sajūta, ka par daudz spļāvienu sejā Māte Latvija no dažiem saviem bērniem ir saņēmusi. Vieni, cenšoties apklusināt savu sirdsapziņu, Māti mēģinājuši pārdot par pašlabumu, citi pat nav sapratuši, ka nodevība notikusi, bet vēl citi ir labprātāk pagriezuši savu vaigu spļāvienam, lai no tā pasargātu Māti Latviju. Pavisam nesen Jūrmalas bāriņtiesas vadītāja centās pasargāt bērnus un pusaudžus no grāmatām, kas var viņiem kaitēt, jo par tām policija uzsākusi resorisko pārbaudi: https://www.lsm.lv/.../10.11.2023-cenzura-jurmala.../ , bet pretī saņēma apvainojumu aizliegtas cenzūras īstenošanā: https://sejas.tvnet.lv/.../nozares-parstavji-atklata... Būtu gan bijis vērts tiem, kas atsaucas uz Satversmi un tās 100. pantu, paraudzīties tālāk, kur tās 116. pantā skaidri teikts, ka simtajā pantā noteiktās tiesības brīvi paturēt un izplatīt informāciju, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, labklājību un tikumību. Šajā gadījumā bija jāaizsargā bērnu tiesības uz normālu bērnību bez pāragras seksualizācijas, bez bīstamām ideoloģijām, kas mudina apšaubīt un pat mainīt viņu identitāti. Jāaizsargā tālredzīgu vecāku tiesības, kuri nesamierinās ar faktu, ka zinātniski nepamatota ideoloģija izplatās sabiedrībā kā “jaunais normālais” un nelabvēlīgi ietekmē to, īpaši jauno paaudzi, kurai ar tās sekām nāksies sadzīvot. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.pants: (1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai. Mācīsimies visi kopā izvērtēt jebkuru bērniem vai pusaudžiem piedāvāto saturu! Vai skolas, bibliotēkas un pat vecāki prot izvērtēt, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai? Ienāku kādā Rīgas bibliotēkā un lūdzu man norādīt plauktus, kur varu izvēlēties grāmatas par seksuālo izglītību. Bērnu nodaļā izvēlos 2021. gadā apgāda Zvaigzne ABC izdotu no norvēģu valodas tulkotu grāmatu ar nosaukumu “Meiteņu grāmata - Ellenas un Nīnas ceļvedis pubertātē”. Autores: Nīna Brokmane (Nina Brochmann) un Ellene Stekene Dāle (Ellen Støkken Dahl) esot Norvēģijā populāras ārstes. Izdevumā kā apgāda Zvaigzne ABC vadītāja minēta Vija Kilbloka, kas televīzijā tik dedzīgi aizstāvēja Pētergaiļa izdoto “Tur lejā”, apgalvojot, ka tā nav vis paredzēta maziem bērniem, bet gan viņu vecākiem. Pārliecinos, ka šī grāmata tiešām rakstīta meitenēm, kuru ķermenis drīz mainīsies vai pubertāte jau sākusies, vecuma amplitūda var būt ļoti atšķirīga – apmēram no 8 – 15 gadus vecām meitenēm. Tā kā grāmata tik briesmīgi aizsargāta ar autortiesībām, ka piedraudēts ar Krimināllikuma 148.pantu un Autortiesību likuma 69.prim pantu, grāmatu necitēšu, nereproducēšu tās vāka izskatu, ilustrācijas un arī nekādi nereklamēšu. Dalīšos vien savās pārdomās par grāmatā izlasīto un vērtēšu satura atbilstību loģiskiem kritērijiem un mūsu likumdošanai. 1. Vai norvēģu grāmata meitenēm vērtējama kā laba? – Noteikti nē, lai gan dažas nodaļas man šķita labi uzrakstītas, piemēram par sviedru un izdalījumu nozīmi, par to, lai higiēna nekļūtu par mazgāšanās māniju, kas rada pārāk sausu ādu un nogalina draudzīgo baktēriju floru, kas mūs pasargā. Tomēr grāmatā propagandē onānismu kā meditāciju, viendzimuma attiecības, iesakot praktizēt franču skūpstu ar citām meitenēm, iesēj šaubas par savu bioloģiskā dzimuma identitāti, apgalvojot, ka meitene var piedzimt nepareizajā ķermenī, kā vienu no risinājumiem piedāvā dzimummaiņu. Klātesoši tie paši gender ideoloģijas termini un ačgārnie apgalvojumi, kas bija atrodami no VISC mājaslapas izņemtajā materiālā, tikai tulkojums vietām atšķiras. Kā lai to neuztver kā draudu bērnu garīgajai attīstībai? 2. Vai grāmata atbildēja uz jautājumu par dzimumsistēmas un seksualitātes būtību? – Būtībai autores pieskarās tā starp citu, pieminot, ka mēnešreizes liecina par ķermeņa gatavību iznēsāt bērnu, bet drīz vien pavēsta par mākslīgo apaugļošanu, surogāciju, kas esot ērti veidi viendzimuma pāriem, lai tiktu pie bērna. Norvēģijā nav atļauts būt par olšūnu donori vai surogātmāti. Kāpēc tā vietā, lai skaidrotu par laulību, dabisku ģimeni un dabisku veidu, kā ieņemt, iznēsāt un laist pasaulē bērnus, grāmatā grūtniecību tik bieži piemin kā nevēlamu un alternatīvos seksa veidus kā tādus, kuru rezultātā tā nevar iestāties? Pamatā grāmata vērsta tikai uz baudas gūšanu un seksuālu patvaļu, nevis pēcnācēju radīšanu un audzināšanu. Grāmatā daudz runāts par iemīlēšanos, autores mudina izpaust savas jūtas, apzināties savas tiesības “mīlēt” ko grib, zēnus vai meitenes un attiecīgi sev piešķirt heterofila, homofila, lesbietes, biseksuāles vai panseksuāles birku, bet neko neraksta par patiesu, nobriedušu mīlestību, spēju vīrietim un sievietei ilgtermiņā uzņemties atbildību un rūpes vienam par otru un par saviem pēcnācējiem. 3. Vai Meiteņu grāmata dod pietiekami daudz iemeslu kāpēc pagaidīt un nesteigties ar pāragru seksuālo attiecību uzsākšanu? – Nu vismaz divus iemeslus kāpēc ir vērts pagaidīt atradu: 1) jo Norvēģijā ir pretlikumīgi nodarboties ar seksu personām, kas jaunākas par 16 gadiem; 2) sekss padara meitenes neaizsargātas un var radīt tādas sekas kā grūtniecība un seksuāli transmisīvās slimības, bet pusaudžu smadzenes vēl nav gatavas un viņi vēl nespēj paši ar to tikt galā, uzņemoties atbildību. Turpretī tādi svarīgi iemesli, kā: neuzsākt dzimumdzīvi pirms laulībām, saglabāt nevainību, jaunavību, morālu tīrību šajā grāmatā nosaukti par bīsamiem mītiem, kas raksturīgi videi, kas esot ļoti reliģioza vai tik vecmodīga, ka tajā vīrieši valdot pār sievietēm. Ka tik’ šādi netiek radīti jauni mīti un pārpratumi?! 4. Vai Ellenes un Nīnas ceļvedis pubertātē māca veidot cieņpilnas attiecības un izvairīties no toksiskām un vardarbīgām attiecībām? – Ne pietiekoši. Lai arī grāmatā ir nodaļa par to, kāpēc ir vērts pagaidīt ar seksuālu attiecību uzsākšanu, skaidrots par piekrišanu, ar ko pornogrāfija atšķiras no īsta seksa, rakstīts par seksuālu vardarbību, izvarošanu, vardarbību internetā, kailfoto pārsūtīšanu un robežām, kas pieaugušam lasītājam varētu šķist pietiekoši, lai novērstu nelaimi, bet pusaudžu vecumposmā ar to ir krietni par maz, lai tas sekmīgi darbotos reālajā dzīvē. Autores uzkurina neveselīgu interesi un ačgārnu izpratni par seksu, noārda vai izpludina daudzas līdz šim pašsaprotamas robežas un gadījumam, ja meitene cietusi no vardarbības, pasludina, ka vardarbība pret viņu nekad nav viņas vaina. No vienas puses, vainas apziņa un bailes jebkuru situāciju tiešām dara vēl smagāku un nekādi nepalīdz to risināt. Tomēr, no otras puses, vai autores, kā pieauguši cilvēki, uzņemsies atbildību par konkrētu meiteņu ciešanām, ja šīs grāmatas iespaidā viņas nonāks vardarbības vai seksuālas atkarības slazdā? Manuprāt nosaukumā ietvertais vārds “ceļvedis” ir maldinošs, jo grāmata pusaudzes vairāk ved neceļos un dezorientē, nekā vieš skaidrību un atbilst tikumības normām. 5. Vai “Meiteņu grāmata” ir balstīta zinātniskos pētījumos un faktos? – Lai gan katrai nodaļai dotas atsauces uz avotiem, kurus visus vēl neesmu paspējusi pārbaudīt, pirmais iespaids ir šokējošs ar to, ka 1) tendenciozas hipotēzes tiek pasludinātas par vienīgo patiesību, kas it kā atver acis uz citu zinātnieku un pat paaudžu tumsonību, piemēram, tāda reta iedzimta patoloģija kā abu dzimumu ģenitālijas vai kā šeit tulkots “intersekss” tiek pasludināts par trešo dzimumu, kura ģenētiskais kods ķermeņa veidošanās procesā nolasījies nepareizi. Tiek noliegts zinātnisks fakts, ka apaugļotā olšūnā cilvēkbērna bioloģiskais dzimums ir jau noteikts – puisītis vai meitenīte. Autores apgalvo, ka zēnu un meiteņu dzimumorgāni esot veidoti no tieši tām pašām daļām un dzimuma paugurs embrijam kļūstot vai nu par peni vai par klitoru. Savukārt, šaurā svītriņa uz zēna testikulas, liecinot par to, ka kaunuma lūpas saaugušas kopā un kļuvušas par sēklinieku maisiņu. 2) Tiek piesaukts Hermafrodīts no grieķu mitoloģijas un Indijas “trešais dzimums” - hidžras, lai tikai pierādītu, ka transpersonas nav nekas jauns, tās eksistējot jau gadu tūkstošiem. Pusaudzes meitenes gan tiek ieintriģētas par hidžru īpašo lomu un neparastajām spējām reliģiskajās ceremonijās, bet atverot dotās saites, izrādās, ka paņemta vien informācijas pievilcīgākā daļa, lai manipulētu ar nenobriedušiem prātiem. Patiesībā stāsts par hidžrām ir gana nožēlojams – viņi pamatā dzimuši kā vīrieši, bet ģērbjas un cenšas izskatīties kā sievietes. Daudzi no viņiem izvēlas iziet kastrācijas ceremoniju, nogriezt savus vīrieša dzimumorgānus un upurēt tos hinduistu elku dievietei Bahuchara Mata. Citi hidžras ir dzimuši ar abu dzimumu ģenitālijām. Hidžrām raksturīgi pamest mājas, lai kļūtu par daļu no hidžru kopienas, kas noslēdzas no plašākas sabiedrības un slepenībā māca paši savu mācību. Jaunu cilvēku iniciē guru un māca rituālās lomas, ko viņi izpilda hinduistu mājsaimniecībās: dejas, dziesmas un svētība pie bērnu piedzimšanas un hinduistu kāzās. Ir ticējums, ka dzimumneitrāls hidžra, kas upurējis savas reproduktīvās spējas dievietei, ir nodrošināts ar neticami varenu reliģisku varu un spēj svētīt bērnu auglībai, labklājībai un ilgai dzīvei, bet laulāto pāri auglībai. Par pakalpojumiem hidžras prasa samaksāt, bet ja ģimene atsakās maksāt, hidžras var arī ģimeni nolādēt un daudzi hinduisti no tā ļoti baidās. Hidžras var ierasties arī neaicināti uz kāzām vai bērna dzimšanas brīdi, pieprasot savas tiesības izpildīt reliģiskos pienākumus. Parasti hinduistu ģimenes bailēs no lāsta tos pieņem arī neaicinātus un samaksā. Tomēr dažreiz hinduistu ģimenes atsakās viņus pieņemt un maksāt, tiek izsaukta policija, kas arī baidās no hidžru lāsta. Kad briti kolonizēja Indiju, viņi bija šokēti par trešo dzimumu un aizliedza hidžru darbību, pasludinot viņus par noziedziniekiem. Tomēr hidžras turpināja savu darbību bez pārtraukuma, jo viņu ietekme bija liela. Mūsdienās pret hidžrām bieži vien izturoties ar nicinājumu. Viņi gandrīz vienmēr tiekot izslēgti no darba iespējām, izglītības un rituālu lomām. Rezultātā viņi bieži esot nabadzības piemeklēti, spiesti pelnīt iztiku ar ubagošanu un prostitūciju. Bieži kļūstot par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, policijas vajāti un nepieņemti ārstēšanai slimnīcās. Nesen, ap 2014. gadu Indijā, Nepālā un Bangladešā atzītas “trešā dzimuma” pilsoņu vienlīdzīgas tiesības. Daži sevi identificējuši kā transpersonas un meklējuši dzimummaiņas procedūras. Tomēr daudzi abu dzimumu cilvēki atsakās sevi identificēt kā trešo dzimumu un grib saukties par vīriešiem vai par sievietēm. Tur lejā tik tiešām ir kāju pēdas! Bet mūsu dzimumsistēma ir svēta, jo caur to mums ir iespēja piedalīties Radīšanā, kas bez Dieva apredzības un mīlestības nebūtu iespējama. Pat krusta kauls, kas atrodas vistuvāk sievietes iekšējiem dzimumorgāniem un reizēm sāp, ja tiem nepieciešama ārstēšana, latīņu valodā saucas sacrum – svētnīca, svētums, svētkalpojums. Tur, ķermeņa centrā esošos procesus regulē hormoni, kas izstrādājas tur augšā - galvas smadzenēs. Mēs nevaram atļauties tuvredzību un nevērību, ačgārnu ideoloģiju diktātu vai pat mūsu valsts likumu pārkāpšanu grāmatās, kas izglīto bērnus par reproduktīvo veselību! Manuprāt par visām šāda veida grāmatām vai materiāliem būtu jāveic resoriskā pārbaude un saturs jāvērtē. Mums vajadzīgi daudz kvalitatīvāki resursi mūsu bērnu dzimumaudzināšanai. Aicinu iepazīties un parakstīt iniciatīvu “Par vecāku iesaisti reproduktīvās veselības satura izveidē”: https://manabalss.lv/iznemt-no-macibu-satura-lgbtq.../show https://manabalss.lv/i/2863 Lūdzu parakstiet šo iniciatīvu un padalieties! Jau iepriekš pateicos. Lai Dievs vada šo projektu un liek iecerei labi izdoties! MANABALSS.LV PAR VECĀKU IESAISTI REPRODUKTĪVĀS VESELĪBAS SATURA IZVEIDĒ Mācību saturā iekļuva daļai Latvijas sabiedrības nepieņemami metodiskie līdzekļi. Nepieļausim līdzīga satura rašanās apstākļus turpmāk! Lai vecāki paši izstrādā mācību saturu dzimumaudzināšanā! |
Sanija_: Super, ka kāds vispār runā par šo tēmu un atļaujas izteikt viedokli, kas ir pretējs oficiālajam viedoklim. #1 2023-11-20 18:55
paulis: ja, oficialais pederastacijas propoganda #2 2023-11-20 19:24
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
