LīdzzinātājiPaņēmis braguļu, Jaņķels izlīferējies starp vistu kūtīm, aizgāja pie draugiem pasēdēt. Pēc pāris šotiņiem, sākās lielīšanās cik un kādas sievietes bijušas. Jaņķels sapratis, ka nekāds lūzers nav šajā jomā, visskaļāk uzstājās. Kopīgi apsprieda, kura sādžā palaista pa apli, kuru labāk neaiztikt, jo nav droši. Sagribēs sev. Izlielījies par saviem sasniegumiem, cerībā, ka pārējie klusībā apskauž tādu veiksminieku, ar sajutās lepns. It kā būtu uzbūvējis Mildas pieminekli un vēl pats savām rokām zvaigznes piestiprinājis. Nepamanīja, ka patiesībā piestiprinājis sev ragus. Āža! Galvenais tos nest kā iedomātu kroni, cēli un ar pārliecību! Partizāni klusēs. Tas droši. Vēl pabrīdināti, kas jāsaka, ja Muļķe sāks okšķerēties un kaut ko uzodīs. Atbalsta grupa nodrošināta. Zvanīt nedrīkst nelaikā. Lai neizmuldētos, ka sen darbu beidzis. Vai nav bijis vispār. Tikai bijušās smaida savu Džokondas smīniņu, kad Jaņķels ar savu imeni pastaigājas. Sak, esam jau visi VIENA LIELA IMENE JAU! |
