PieķertaisJaņķels mājās uzrāvās ar ziņām VIŅAI. Nebija jau pirmā reize, kad kāda ziņa kādai palika neizdzēsta. Parasti Muļķei sasprauda batonus un viņa noticēja. Kā parasti. Šoreiz izmeklēšanas process vilkās ilgi līdz neuzmanïbas pēc Jaņķels kaut ko palaida garām. Jaņķels kā jau ĪSTS VĪRIETIS visu vainu uzgrūda VIŅAI. ŠĪ pati rakstot un zvanot. Muļķe, protams, noticēja. Vīriņš taču nav tāds! Visas viņu lenc un grib, neliek mierā! Bez maz vai jāslapstās aiz katra koka un koka sētas, lai viņu kāda neieraudzītu un nedod dievs vēl kādu satikt! Ar varu ievilks pie sevis, neskatoties ka viņš izmisīgi bļaus, ka negrib, ka ir precēts un nekad, NEKAD sievu nekrāpj! Vienvārdsakot, izrādās viņš ir upuris. Visas viņu grib un uzbāžas, bet viņš taču nav tāds! Izgriezusi krūtis, sieva varonīgi iesoļoja istabā. Tikko noskaidroja attiecības ar nelietïgo uzbāzekli, noglaudīja nabaga upura galvu. Vismaz tagad būs miers! Jaņķels žēläm suņa acīm zvērēja pie visiem radiem, ka nekad tas vairs neatkārtosies.. Nedēļu vajadzēs rakstīt mīlas ziņas sievai, lai šī nomierinātos. Jau galvā apshēmojot pareizos vārdus, lai šī liktos mierā un nekompostrētu smadzenes. Noguris no visām šīm peripētijām, Jaņķels piereistrējäs divos iepazīšanäs saitos. |
