par 40e izsaukumu

tikai par izsaukumu, tas ir par daudz. tagad, rakstot man atausa, ka es nepaskatījos, kas tie par darbiem. ja tie ir remonta darbi vienai dienai, tas ir par daudz. iešļūkt novērtēt darbu var pa ceļam uz citu.

bet ir cita lieta, ko es gribēju uzrakstīt.

roku darbs, jeb cilveki, kas var reāli kko izdarīt - salabot, izveidot, uzbūvēt, ievilkt sadzīves ērtības(ūdens, elektrība utt.) un ir ar galvu UN rokas neaug no pakaļas, tie ir uz izķeršanu un iemesls ir lv pamešana.

rokons te minēja stoļņiku dienā. nu... reasonable. man neprien minēt konkrētas naudas, bet cilvēks, kas darīt var un dara un vēl tas ir paša bizness, nevis stradāšana uz kāda cita, bez divsimt piecdesmit, trim simtiem dienu īsti pabeigt negrib.

tad tu vari rēķināt, trīs/cetri darbi pa 50/80 naudām. tā ir realitāte un tiem, kas ar to pēdējā laikā nav saskārušies var izrādīties pēkšņa un skarba realitāte.

ja 15 gadus atpakaļ cilvēki nekustējās no vietas bez 20 naudām, tagad nekustas bez minetajiem 40.

melnstrādieku pietiek visur, arī te. un pie tiem es pieskaitu arī biroju planktonu. man liekas, jau šis tas ir redzēts dzīvē, drīz jau 50, ja Dievs dos. un arvien labāk un labāk es saprotu gan sava tēva, gan citu vīriešu manā jaunībā teikto, ka ir jāiemācas kaut ko darīt ar rokām(prāts ir savienots ar rokām, nav viena bez otra).

papīri, izglītība... ja ņem vērā, cik daudz ir nabadzīgu cilveku visādiem dīvainiem diplomiem, tas ir labi, bet atkarībā, kas ir studēts.

tagad ir redzamas izmaiņas, bet gadus atpakaļ man bija liela noņemšanās ar valsts iestādēm un tas ir tāds vakars noskatīties uz tām darbiniecēm. cik lēēēēni cilvēks ir spējīgs kaut ko darīt, to tad var saprast. jo nav jau nekādas jēgas izrādīt iniciatīvu, izdarīt ātrā, labāk. katrs nākamais papīrs, katrs kartējais štancelis, katrs paraksts, katra nakamā datu salīdzināšana un ievadīšana neatšķiras no tā, kas notika trīs gadus atpakaļ. un lai to darītu, bija jāpabeidz augstskola? es deru, ka divu nedēļu laikā to darbu var iemācīt ineliģentam pērtiķim.

pat būdams vairs ne pirmā fiziskā svaiguma, saprotot riskus, es vienalga nespēju izteloties stradāt 8h par cieto algu. tas būtu tik demotivējoši, ka paralizētu man jebkādu vēlmi censties labāk.

es nevaru iedomāties, ka tas ir - tu vari izstiepties vai sarauties, darīt 2x vairāk, bet alga ir tā pati! kā tad tā?

atceros, man bija darbs kadā IT uzņēmumā, labs darbs, labi apstākļi, laba vadība. darbinieku ap 20, mazliet virs. trīs cilvēki padara 4x vairāk, kā visi parējie. un es samazinu starpību. priekštatam - mans kaimiņš dienā izdara labi ja vienu desmito daļu no manas darbadienas padarītā. no tiem četriem, trīs bija mana vecuma vīrieši un viena jauniete. tie četri cilvēki paveica praktiski visu darbu UN.... UN, tad mums bija jāpārbauda parējo darbs. un varbūt paradoksāli, bet tas ir visnepateicīgākais, ko tu vari darīt - meklet citu kļūdas. jo maz, ka tas ir... nomācošs darbs, bet tu garantēti bojā attiecības ar to, kam tajā darba ir līkas vai līkākas rokas. draugi paliek par paziņām, vēlāk nekādas attiecības, vēlāk vēss īgnums, vēlāk vnk nepatika.

es kadā kodienā, jaunsgads vai kkas bija, šefiem teicu(es parasti diena dažus teikumus pasaku, bet ja esmu šmigā, tad es beidzot varu pateikt, ko domāju un kam gribu un tā pat nav kautrība, man tā liekas tāda pūļu kavēšana kko skaidrot, īpaši ja es otru uztveru kā ēzeli, man tāds slinkums kko skaidrot...) - ja uzņēmumā būtu pieci darbinieki, viss būtu ātrāk. katru reizi, kad es parbaudu cita cilvēka darbu un mekleju kļūdas, es tā vietā varēju to visu izdarīt divu stundu laika no nulles, pats notestet un nodot tālāk.

zini, kādu atbildi es saņēmu? tur arī bija tāds andrejs, tjoska... pasauca mani malā, aizpīpējām, viņš man saka - tu šito andrjuha beidz, te visi kads kadam ir rada un drauga. neviens te nestrādā dēļ cv, gan tu, gan visi parējie... tas ir paziņu uzņēmums. vairs par to nerunā.

un atskatoties, taisnība vien ir.

zini, kas notika tālāk? es sāku interesēties, ko tie cilveki dara. izrādās, lielākā daļa spēlē spēles, skatās netu, tup forumos, dzer kafiju, iet iepirkt našķus un kadas 2h dienā varbūt(! ) kko padara. vienīgais "incentive" darīt labi, ātri un tā, lai "ods snuķi nenorīvē" ir alga. un par to sūdzību nekādu. vairs es par to nedomāju. mani tas besīja, līdz kamēr es sev vnk pavēlēju vairs par to nedomāt. mani besī cilveki, kas var visu dienu luņot.

es atnāku no rīta ka uz zāli, man ir plāns, es esmu atnācis MOČĪT! izlikties. tāds ir dienas plāns. man galva ir cipari, cik es varētu pa šodienu izdarīt, kā tas transformēsies manos ciparos kontā. tas mani motivē. nevienam nav japaskubina, jāstāv man aiz muguras. es uzlieku austiņas, uzlieku dead can dance, dido vai vivaldi un diena panesās.

daudz vieglāk nedomāt par citiem, meklet kkādu tur iemeslu, taisnības. nahren tos, kam patīk luņot.

uij, cik labi izrunājos. oho kaut vai tāpēc vien ir vietne, kurā esmu tik ilgi. ik pa laikam, tik labi ir "izrakstīt" visu arā. un ja ne visu, tad šo un to.