oda tētimman tik žēl, ka tevis vairs nav. lai cik būtu gan rūgtā, gan labā, es atceros to, kas bija labs ar patiku savā pratā. man ir grūti izdomāt dzīves jomu, kurā tu nebūtu labs. tu varēji svinību laikā izvilkt no galda ģitāru un sākt dziedāt romances, ka dažam asaras sanāca acīs. tu uzbūvēji divstāvu māju, bez izlītības. tu uzbūvēji pirti zem mājas, pagrabus. tu savai mammai sataisīji dārzu ar siltumnīcām un ūdenspievadiem. lai arī alkohols tevi noveda neizbēgamā kapā, tu vairākas reizes centies, ka mūsu vectēvs. es kadreiz tev tik daudz pārmetu. bet jo man pašam krājas gadi, tad arī nāk sapratne un līdz ar to līdzjūtība. tu nekad neiepazini savu mazbērnu. tu raudāji manā pirmajā koncertā, es to redzēju. tu nevareji savaldīt emocijas, bet pat nesavaldītas tās bija no kā nevienam nav neerti. tu mani iemāciji spēlēt šahu. gandrīz vienmēr es zaudēju. un tomer es atkal un atkal gribēju ar tevi spēlēt. tās bija labās dienas. ne visas bija labas. bet par katru labo paldies tēt. |
