|
PsilocybeAgapi dienasgrāmata
"how are you so quiet about it? your sadness, i mean. how do you hold it in your chest, in your eyes, in your teeth without letting it speak; how does it stay still?" /@rbcages/ * * * Ielikt vārdos, izliet no sevis. ... lasīt tālāk |
/sarunās tapuši domu koncentrāti/ Kad Tu saki - atlases kritērijs -, tas izklausās tā, it kā es izdaru apzinātu izvēli pēc tam, kad ir pārbaudīts saraksts ar vēlamajām īpašībām un salikti ķeksīši. Tā tas nav, nekad nav ... lasīt tālāk |
Būt Tev blakus ir kā pabeigta diena un beidzot sasniegts galamērķis. Saņemt Tavu plaukstu ir spēja brīvi elpot un atgūts dvēseles vieglums. Apskaut Tevi un turēt ir piepildījums un miers. Cik daudz es drīkstu vēlēties - katru ... lasīt tālāk |
Vai Tu spētu izprast, ja es Tev pateiktu, ka Tu man esi pavisam īpašs cilvēks? Vai Tavā pasaulē tam būtu nozīme? Vai Tev tas varētu būt vajadzīgs? * * * Tu un es - mēs esam viens otram pilnīgi svešinieki un neesam ... lasīt tālāk |
Atmiņas par Tevi gandrīz zaudējušas visas krāsas. Palicis aptuvens atstāsts apjukušos toņos un dažas saujas ar laika trūkumā uzlasītajiem mirkļiem. Pārāk maz, lai spētu atstāt neizdzēšamu un apmierinošu nospiedumu. ... lasīt tālāk |
Tava vieta ir tur - tālumā, kur ietves malā aug apelsīnkoki -, bet man Tu tik ļoti esi ziemas sajūta. Sniegpārslām apbiris apskāviens satiekoties, pastaiga pa apledojušām parka takām, un Tavas siltās rokas uz manas ādas, kad pienāca ... lasīt tālāk |
|
Tu esi kaut kur tur, plašajā pasaulē, vai arī tepat, gandrīz aizsniedzamā tuvumā. Uz īsu brīdi satikts, un tad devies prom savas dzīves līkločos. Dažreiz tikai nojausmās izjusts, bet reizēm mazliet iepazīts. Ilgi gaidīts, un pa retam ... lasīt tālāk |
Skaidras debesis un bezvējš. Klusa saruna, patvērusies garajās koku ēnās. Ik pa laikam cits, pamanāmāks, troksnis - putnu klaigas, suns ierejas vai garāmejošs kādu svešinieku dzīves moments. Atvasaras nedēļas nobeigums. ... lasīt tālāk |
"Want?.. Want is for children. This is need. A need is painful but patient." * * * Sāpes, dusmas un nogurums. Izmisums, padošanās uzplūdi un tiem sekojošais bezcerības tukšums. Vēl viens pavasaris un ... lasīt tālāk |
Vēlās brokastis, kafija un saldējums ar marakujas augļa mērci. Kad pārkožu lielās, melnās sēklas, tās dzīvespriecīgi nokraukšķ. Gaiss, kas ieplūst pa atvērtajām balkona durvīm, ir vēss - uzmetas zosāda. Plaukstas zog siltumu no kafijas ... lasīt tālāk |
|