par man pavisam īpašo cilvēku, 2/sarunās tapuši domu koncentrāti/ Kad Tu saki - atlases kritērijs -, tas izklausās tā, it kā es izdaru apzinātu izvēli pēc tam, kad ir pārbaudīts saraksts ar vēlamajām īpašībām un salikti ķeksīši. Tā tas nav, nekad nav bijis. Man īpašs cilvēks un brīži, kad pie manis atnāk šī sajūta, ir nejauši un bieži vien ļoti pēkšņi. Dažreiz tas kā vilnis gandrīz notriec mani no kājām. Svešinieks sabiedriskajā transportā, vai cilvēks, kurš kādā vietā ir ikdienas darbinieks, vai kāds pakārtots paziņa - neplānoti saskarsmes momenti. Tikai retu reizi mana sajūta patiešām ir bijusi noderīga otram. Apstākļu sabiezējumi, kad ir sakritusi patikšana, vēlmes un ir bijusi iespēja pavadīt laiku kopā. Ir ļoti patīkami būt tādā veidā noderīgai, un ir izteikti sāpīgi, ja šī mana vēlme otram ir traucējoša. Attiecības ar man īpašajiem cilvēkiem ir viena no manas dzīves pamatvērtībām. Varbūt kādreiz tās kļūs par kaut ko mazāk nozīmīgu, bet pagaidām vēl joprojām ir ārkārtīgi svarīgi. |
