Lauskas un zemteksti

Vēlmes, sapņi un pārdomas. Atmiņas. Saplīsušu trauku lauskas - asās malas jūras un smilšu kopdarbā nolīdzinātas. Šajā pludmales daļā tās gadās ļoti bieži. Visvairāk, škiet, ir māla lauskas, ar vēl saglabājušos emalju vai jau bez tās. Dažādas krāsas un raksti. Vienkrāsainās parasti atstāju turpat, bet tās, kuras ir ar kādu īpašu rakstu, lieku kabatā - pievienosies mājās jau esošo kolekcijai.

Jakas kabatā klusiņām viena gar otru trinas četras lauskas, esmu novilkusi sandales un lēnām eju gar pašu ūdens malu, turpinot vērot citus jūras izskalotos sīkumus. Nelielu gabalu uz priekšu pamanu uz sapūstu smilšu paugura sēžam vīrieti. Kad eju garām, viņš uzrunā mani un ierosina kopīgi pasēdēt kāpās. Pilnībā noprotu gan cilvēcisko, gan vīrišķīgo ierosinājuma zemtekstu - piekrītu sarunai, bet apsēžos attālumā, kas ir kā noliedzoša atbilde vīrišķīgo vēlmju zemtekstam. Kā jau ierasts, no uztraukuma pārstāstu bezmaz pusi savas dzīves, taču pamanos iestarpināt arī kādu drusku intereses par viņa pasauli.

Zemteksts pamazām kļuvis par galveno domu, un tas ir signāls man, ka ir laiks doties tālāk. Atvados un, paņemot līdzi dažas sarunas lauskas, turpinu ceļu uz galveno pludmali. Mākoņi atkāpušies, un pēcpusdiena ir saules noskaņā. Paeju kādu laiku pa tuvāko sēkli un gājienu gar jūru pabeidzu ar īsu peldi.

* * *

Lai atturētu Tevi pieliekties man vēl tuvāk, izstiepju roku, un mana plauksta atduras pret Tavām krūtīm. Pieskāriens. Tagad Tu esi arī pieskāriens, un siltums. Spēks ar virziena vektoru.