padauza

Naktī pamodos un devos pie ledusskapja. Ko gan citu darīt naktī, kad viss nodarīts, bet galva griežoties neļauj atkal iemigt? Augšējā plauktā zaptes burkas. 2014.g. Mamma kādreiz deva, lai ēdam vitamīnus. Negaršo man saldumi. Otrajā plauktā šis tas no smalkā gala - nedaudz iezaļgana desa un siers ar pelējumu. Krievijas. Kaut kā nerosina apetīti. Apakšā mazais kastrolis ar skābeņu zupu. Nez vai skāba zupa var saskābt? Divās nedēļās? Tagad negribās pārbaudīt. Nedaudz vīlusies paņemu no otrā plaukta delikateses un dodos miskastes virzienā, kas lepni dižojas zem loga. Plakš, plakš tajā atbalsojas tukšā olu paka, kad uzņem kompānijā jaunos draugus.

Pēkšņi palūkojos tumšajā loga rūtī un sastingstu ar dusmīga suņa izteiksmi sejā. Redzu, ka atvērtā ledusskapja blāvajā gaismā dižojas stāvs, kam pie ledusskapja naktī noteikti līst nevajadzētu. Un aizgāju uz dušu.

Tādas pārdomas rodas, kad pie loga naktī padauza. Kaķis.