Vainīgā

Vaina nav Tevī, vaina ir manī.
Es Tevi redzēju sapnī. Es biju nešķisti jauka. Tu teici, ka mauka.
Vaina nav Tevī, man patika būt maukai. Vieglai, košai un debesīs rautai. Bet Tu raudāji kādas visas sievietes cūkas. Un es sāku rīt graudus, lai Tev rastos jūtas... Un bulkas. Un kūkas. Jo vaina nav Tevī. Mans mauciskais neprāts pārvērš izredzes grūtas. Tu paliksi nevainīgs, es vainīga mūžam. Lai par patieso sevī mēs krītam un lūdzam!