Kā fotogrāfs devās sievu lūkoties (1.TURPINĀJUMS)

Cietis neveiksmi 1.mēģinājumā atrast jaunu sievu, Spicā kungs nenolaida ne rokas, ne citas ķermena daļas... Kuram tad veicas pirmajā reizē?! Pagāja puse dienas, līdz viņš nolēma, ka uz nākamo fotosesiju precību nolūkos jāaicina modele Šmigas lāse. Jo runā, ka no visādām draiskulēm nereti sanākot tās labākās sievas! Atskrietu pēcnācējs, nē divi...vai pat trīs un viņa kļūtu par labāko māti un sievu šaipus Zilupes! Viņš piezvanīja Šmigas lāsei, uzaicinot uz fotosesiju turpat, mežā pie strautiņa, kas bija klusa un tāpēc piemērota vieta līgavas noskatīšanai un aptaustīšanai. Šmigas lāse zināja, ka fotogrāfam līdzi būs kāds stiprais grādīgais dzēriens un basenes arī viņai nebūs jāgādā, jo Spicā kunga pagultē to bija vesels maiss.

Scenārijs atkārtojās līdzīgi kā pagājšreiz. Saulainā pavasara dienā ar mopēdu Rīga-12 Spicā kungs nogādāja modeli pie jau zināmā strauta. Viņš labi zināja, ka šī modele papriekš jāiedzirdina, tāpēc izvilka no savas brezenta mugursomas degvīnu "Krivoi peizaž" un vidēja izmēra glāzīti. Līdzi viņam bija arī papīra turza ar ķilavmaizītēm. Grādīgo dziru Spicā kungs, būdams pie stūres, nelietoja, bet ķilavas Spicā kungam pašam garšoja un bija laba uzkoda šņabim. Viņš pielēja glāzīti meičai, tad vēl vienu - uz otru kāju. Meiča izdzēra, uzkoda, un drīz vien atkal palūdza ieliet. Pēc trešās glāzītes fotogrāfs saprata, ka īstais laiks nobildēt modeli, kamēr vēl viņa stabili turas uz kājām un negrīļojas. No mugursomas viņš izvilka gaišzilas basenes ar košu sprādzi un piedāvājās modelei tās apaut kājās. Šmigas lāse neiebilda. Viņa pastiepa vispirms vienu kāju, tad otru, ko Spicā kungs nesteidzīgi apāva, pie viena aplūkodams abu kāju daili. Tiesa, abas kājas viena no otras nedaudz atšķīrās, jo labās kājas ceļgalu rotāja prāvs zilums, ko Šmigas lāse nesen bija ieguvusi, paklūpot pa trepēm erebušā stāvoklī. Mākslinieks par to daudz nenoskuma, jo zilumu fotogrāfijā var tak notušēt, ja vēlas, turklāt tas labi harmonē ar gaiši zilajām basenēm! Pēc tam modele iebrida strautā, nedaudz sagrīļojās, taču noturējās kājās. Fotogrāfs knipsēja cik jaudas, tajā brīdī nodomādams, ka iespējams, šoreiz bildē savu nākamo sievu.

Krastā viņš ar nelielu frotē dvieli apslaucīja Šmigas lāses slapjās kājas, virsū uzklādams tām pledu, lai nenosalst. Pašā laikā bija ieliet dāmai vēlreiz. Lai sasildītos. Dāma dzēra viena, taču ķilavmaizītes viņi ēda divatā. Nemanot pagāja kāda stunda un par lielu pārsteigumu, fotogrāfs atskārta, ka puslitra pudelē atlikuši vien pārdesmit grami, jo pārējo slapjā modele bija izdzērusi. Tieši tajā brīdī viņa sadomāja nosnausties sūnās. Spicā kungs satraucās, jo saprata, ka zeme ir vēsa, tajā pašā laikā modele bija tādā stāvoklī, kas nepaģērēja transportējamību uz mopēda. Viņš nogūlās zem pleda, apķēra meiču, lai abiem būtu siltāk, pēc tam sajuta sevī atmostamies spraunu ērzeli, pēc vairākiem draiski pavadītiem kopīgiem mirkļiem....iesnaudās. Viņi pamodās tad, kad kļuva pagalam auksti un saule jau teju bija norietējusi. Modele izskatījās atžirgusi, taču no viņas nāca tāda šņabja dvinga, ka Spicā kungs nolēma atlikt sarunu par precībām uz nākamo reizi. Arī izskats nebija diezko daiļš, jo aiz dāmas kreisās auss puskrēslā vīdēja maltītes laikā nejauši aizāķējušās ķilavas sudrabainā mugura. "Labs nāk ar gaidīšanu - ciets ar spaidīšanu", nolēma Spicā kungs, atbrīvodams modeles ausi no ķilavas klātbūtnes un pa ceļam notiesādams to, ar savu uzticamo pļerkšķi Rīga-12 nogādāja dāmu mājās. Līdz citai reizei.