Tētis un viņa mazā princese

Šonakt redzēju sapni, kas mani pamudināja publicēt šo mazo stāstiņu no maniem Dg arhīviem:

Vakar pa dienu gadījās braukt no centra 1.tramvajā virzienā uz Juglu. Pieturā "Bērnu pasaule" tramvajā iekāpa vīrietis ar savu mazo meitiņu, - nepilnu 3 g vecumā. Vīrietim bija nedaudz pāri 40, viņš bija liela auguma, plecīgs un spēcīgs, ar viegli iesirmiem deniņiem, savu mazo meitiņu viņš turēja uz elkonī saliektas rokas un meitēns vienu savu roķeli bija apķēris tētim ap kaklu. Meitenīte bija pilnīgs pretstats augumā spēcīgajam tētim - maza un trausla, gaišmatainām smalkām bizītēm, rozā princeškleitiņu, baltām cakotām kapzeķītēm un baltām laka kurpītēm. Viņi abi manu skatienu piesaistīja visu brauciena laiku - tētis klusītēm sarunājās ar savu mazo meitiņu un lūkojās viņā ar savām zilpelēkajām acīm, viegli smaidot, - ar tādu mīlestību un maigumu, ka tas bija vienkārši aizkustinoši... Kāds puisis atbrīvoja vietu, lai izkāptu. Tētis krēslā apsēdināja mazo meitiņu, bet pats notupās viņai blakus, lai viņai tēta acis būtu turpat....blakus, lai mazulīte varētu justies pavisam droši un viņi varētu turpināt klusiņām sarunāties.

Šī saviļņojošā epizode man neviļus prātā palika ne tikai vakar visu dienu , bet arī šodien, tāpēc nolēmu ar to padalīties. Man sen nebija gadijies redzēt neko skaistāku...par šī vīrišķīgā un stiprā vīrieša maigo mīlestību uz savu mazo, trauslo meitiņu - savu mazo princesīti.... :)