Hannas randiņi Covid laikā. 4.sēr. DĀVIS

Kādu dienu Hannai uzrakstīja jauns, skaists, 30-gadīgs vīrietis. Anketā bija pāris jaukas bildes, viņš atsūtīja vēl divas. Izskats patiešām žilbināja, viņš bija apveltīts ar skaistu seju un slaidu, sportisku ķermeni. Kad Hanna pajautāja, kāpēc atrakstījis, teica, ka patīkot vecākas. Tā viņi turpināja saraksti. Dāvis atklāti paskaidroja, ka nopietnas attiecības nevēlas, taču varot nodrošināt jauku, patīkamu atpūtu, tajā skaitā intīmu. Hanna it kā nemeklēja nenopietnas attiecības, tai pat laikā puisis vinai iepatikās - bija pieklājīgs, galants, neuzbāzīgs, un kāpēc gan pirms Ziemassvētkiem neļauties mazai, jaukai avantūrai? Viņi norunāja randiņu, Dāvis apsolīja ar auto gaidīt pie Hannas mājas.

Norunātajā laikā jaunais vīrietis gaidīja viņu mašīnā. Auto bija nevainojami nopucēts, dažus gadus vecs, baltā krāsā un labi harmonēja ar tā īpašnieku. Dāvim mugurā bija balts kašmira vilnas džemperis, kas labi piestāvēja viņa tumšajiem matiem. Viņa seju rotāja 3-4 dienas atlaista bārdiņa, taču tā bija perfekti nolīdzināta, un darīja puisi vēl vīrišķīgāku. Hanna iesēdās auto aizmugurējā sēdeklī, lai starp viņiem būtu vismaz kaut kāda distance. Dāvis, sarunājoties, Hannu vēroja spogulī. "Kur brauksim?", Hanna pajautāja. "Daudz variantu jau nav - kafejnīcas, kino un citas izklaides vietas šobrīd nav pieejamas, varam pie Jums vai pie manis", Dāvis ierosināja. Hannai likās ne visai pieņemami tā, "uz sitienu", tūlīt doties uz dzīvokli ar pirms dažām minūtēm satiktu vīrieti. "Un ko mēs tur darīsim?", Hanna pajautāja. "Varu jums piedāvāt jauku, dažāda veida masāžu un pēc tam ko intīmāku", Dāvis lietišķi atbildēja. Viņa balsī nebija nekādas koķetērijas un Hannai nemaz nelikās, ka viņa Dāvim iepatikusies. "Ko, tā uzreiz?", viņa šaubīgi pajautāja. "Jā, kāpēc ne, ko tad gaidīt?", Dāvis lietišķi turpināja. "Ja Jums viss patiks, varēsim satikties regulāri, bet ne jau par brīvu, protams". "Jūs man taisāties par to maksāt?", Hanna atsmēja. "Nē, es nē, Jūs man! Mana stundas cena ir 50 eiro, bet ja palieku uz visu nakti, tad tas Jums izmaksās 300 eiro", Dāvis nesatricināmi lietišķā tonī paziņoja savus izcenojumus. "Jūs....jūs esat žigolo?", Hanna bija patiesi pārsteigta, un nevar teikt, ka patīkami. "Jā, un kas tur slikts? Es no tā nekaunos, jo dāmas ar mani ir apmierinātas, un es teicami protu kliedēt viņu vientulību. Arī ar patīkamām sarunām", Dāvis piemetināja. "Paldies, protams, bet es nejūtos ne tik nožēlojama, ne tik veca, ka man būtu sekss vai sarunas jāpērk par naudu! ", Hanna atcirta. "Kā vēlaties! Bet te būs mana vizītkarte, ja nu gadījumā tomēr es varu būt noderīgs". Hanna pieklājības pēc vizītkarti paņēma, atvadījās un ar troksni aizcirta mašīnas durvis. Pa ceļam uz savu māju viņa vizītkarti izmeta atkritumu urnā, tad noglāstīja kādu rudu sētas runci, kas glaudās viņai pie kājām un devās mājās. Iedzert tēju vienatnē un pasmaidīt par dzīvi.