Mistērijas fr-ā "Mati un bārdas", 8.sērija

Tekla intensīvi pūlējās atsvaidzināt atmiņā, kur būtu redzējusi vīrieti, kurš tikko viņu pacienāja ar šampanieti un augļiem, kā arī uzdāvināja sarkanās neļķes. Koptēls nelikās pazīstams, bet seja rādījās kaut kur redzēta. It kā uz pasūtījumu Pavļiks tobrīd noņēma melno hūti, kuru uztraukumā bija piemirsis noņemt iepriekš. Nu Tekla ieraudzīja sarkanīgu matu ērkuli, un bilde iezīmējās skaidrāka par skaidru. Viņa atcerējās šos matus komplektācijā ar zaļganpelēkām, ziņkārīgām acīm zem saviem svārkiem šajā pat frizētavā pāris nedēļas iepriekš. Sieviete nepatikā un dusmās pietvīka. "Ak, tu, kraupainais suns, nekaunīgais lūriķi! ", viņa paķēra sarkanās neļķes, kuras Lonija bija paspējusi ielikt vāzē ar ūdeni, un sāka ar tām ieplaukāt Pāvelu visās pieejamās vietas VIRS viņa jostasvietas. Visvairāk trāpīja ausīm. Pavļikam bija bāla āda, kas uztraukumā tāpat kā saulē, ātri vien kļuva sārta. Pamazām viņa ausu krāsa sāka līdzināties sarkano neļķu tonim, un tā kā tās bija nedaudz atļukušas, tad pa ausīm trāpot ar ziediem, dažas neļķu ziedlapiņas aizķērās aiz tām uz ilgāku palikšanu. "Sori, ļeiģi Tekla, ja nečaino popal pod Vašu jubku! ", Pāvels pūlējās taisnoties. "Netīšām, ja? Melis vēl piedevām, ne tikai rižais lūriķis! ", Tekla nespēja nomierināties. Viņa atvēra muti, lai turpinātu paust sašutumu, bet Pāvels paķēra palielu vīnogu un izmantojot iespēju, iebāza to Teklai mutē. "Pļiz uspokoiķesj, ļeiģi", viņš lūdzās. Tekla sākumā vīnogu gribēja izspļaut, bet tā kā garša tai bija patīkami saldena, viņa nolēma to apēst. Pēc tam paņēma no trauka vēl vienu. Drīz vien jau Teklas vēderā pazuda vesels vīnogu ķekars. Kamēr viņa ēda saldās ogas, prāts nomierinājās. Galu galā, situācija toreiz nebija viennozīmīga, un varbūt tiešām Pāvels nav nekāds lūriķis? Vēl pēc brīža Pāvels pasniedza viņai otru glāzi burbuļojošā šampanieša, un to izdzerot, Teklas emocijas nomainījās no dusmām uz labpatiku. Pēc trešās glāzes Tekla pamanīja, ka viņas priekša stāv tīri simpātisks slaida auguma vīrišķis, tērpies baltā kreklā un gaisipelēkā uzvalkā. Pāvels paņēma viņas roku savējā, noskūpstīja to un pajautāja: "Drikst jus uzaicinat uz kino, ļeiģi Tekla?" Tekla klīrīgī un skata pēc ieturēja pauzi un tad šķelmīgi atbildēja: "Drīkst! " Vēl pēc brīža Lonija noskatījās, kā tikko iepazinies pārītis, rociņās sadevušies, kopīgi atstāja frizētavu. No mugurpuses labi varēja manīt aiz Pāvela ausīm aizķērušās sarkano neļķu ziedlapiņas, kas it kā signalizēja: "Būs labi! Sarkanā kā nekā ir mīlas krāsa! " :)

(turinājums sekos)