Mistērijas fr-ā "Mati un bārdas", 6.sērija

Todien pie Lonijas frižetavā ieradās kāda pastāvīgā kliente, vārdā Tekla, kura bija iepriekš pierakstījusies. Lonija tobrīd palīgtelpās dzēra kafiju un palūdza klienti dažas minūtes uzgaidīt. Tekla iesēdās krēslā, un kā jau tas plaši ierasts, nolēma tikmēr pasērfot savā telefonā. Viņa nemaz nepamanīja, ka tobrīd zem friziergaldiņa bija palīdis frizētavai "piestiprinātais" santehniķis Pāvels, saukts par Pavļiku, kurš šeptējās tobrīd pie ūdensvasda caurules, kas atradās pie sienas zem friziergaldiņa, veicot profilaksi. Viņa acīm tobrīd pavērās Teklas nedaudz apaļīgās, bet formīgās kājas, kas bija ietērptas plānās bēšīgās zeķubiksēs un bordo krāsas zābaciņos. Tumšzilie svārki apsēžoties, bija nedaudz sarāvušies uz augšu, atsedzot Teklas ciskas virs ceļa apmēram plaukstas platumā. Pavļiks nolēma klusi pavērot kārdinošo ainu, tāpēc sēdēja zem galdiņa klusi kā pelīte un nekustīgi vēroja Teklas apakšējās apetītelīgās ekstremitātes. Pēc dažām minūtēm pie klientes pienāca Lonija, kura bija pabeigusi dzert kafiju. Arī viņa tobrīd bija piemirsusi par Pavļika atrašanos frizētavas telpās darba nolūkos. Noskaidrojusi klientes vēlmes, Lonija paņēma pulverizatoru, kurš tobrīd izrādījās tukšs un noskrūvējusi uzgali, sāka to piuepildīt ar ūdeni, ar ko saslapināt Teklas matus pirms apgriešanas. Viss būtu labi, bet tobrīd Pavļikam piemetās atrauga pēc cīsiņiem un kartupeļu biezputras, kurus pirms brīža viuņš bija nobaudījis pusdienlaikā savās mājās, un viņš nosprieda, ka atraugāties zem friziergaldiņa būtu klaji nepieklājīgi. Viņš nolēma līst laukā, taču izeju zem galda tobrīd nosprostoja Teklas kājas. Viņš saudzīgi tām pieskārās, lai ar frizierkrēslu uz ritentiņiem kundzi pabīdītu tālāk un varētu izlīst un mierīgi atraugāties. Tekla, pie savām kājām sajuzdama svešas, vēsas rokas, aiz izbīļa skaļi iekliedzās un palēcās ar visiem saviem 82 kg apnmēram pusmetra augstumā. Palecoties viņa trāpīja pa ūdens pulverizatoru, kuru Lonija nebija paspējusi aizskrūvēt un tas, izkrizdams no Lonijas rokām, trāpīja tieši uz Pāvela galvas, kurš tobrīd līda ārā no friziergaldiņa apakšas. Viņš sajuta itin kā aukstu dušu uz savas sarkanmatainās galvas un tajā brīdī padomāja, ka ūdens, iespējams, gāžas no griestiem. Viņš palūkojās uz augšu, bet izrādījās tieši zem Lonijas svārkiem, kuri tobrīd no bailēm bija pielēkusi kājās. "Neblenz kur nevajag, vecais, neķītrais lūriķi! ", iekliedžās Tekla un pieliecoties, iebelza pļauku pa Pavļika labo vaigu. Pavļiks, lai arī slapjiem matiem un iepļaukāts, tobrīd pietrausās kājās un visbeidzot nocieties, atraugājās. Viņš jutās aizvainots par tik netaisnīgu attieksmi pret viņu kā santehniķi, kurš bija ieradies pildīt savus darba pienākumus un netīšām nonācis neveiklā situācijā. Kompensācijai par savām fiziskajām ciešanām viņš tajā dienā no Lonijas papildus nopelnīja 10 eirikus - kā sāpju naudu. Bet Tekla beigās bija apmierināta gan par matu griezumu, gan par to, ka joprojām spēj iekārdināt stiprā dzimuma pārstāvjus.