Pasaka par rācenīti (parodija) :D

Pārmaiņas pēc - žanra maiņa. :D

Dzīvoja reiz vectēvs ar savu večiņu, vectēvu saca Griša, bet večiņu - Raja. Vecmāmiņa Raja piestrādāja par slotas operatori, bet vectēvs jau bija penDZijā. Vectēvam bija izaudzis diženliels......tāpēc vectēvs meklēja tam pielietojumu un mētājās pa savu kaimiņieņu gultiņām. Reiz pazuda uz 3 dienām. Vecenīte Raja devās meklēt vectēvu, atrada kaimiņienes Riebļas gultā. Raja ņemas vilkt vectēvu laukā no gultas - vilka atspērusies, bet nedabūja laukā. Vecmāmiņa Raja tad paaicināja mazmeitu palīgā. . Mazmeitiņa vilka vecmāmiņu, vecmāmiņa vectēvu, vilka atspērušās, bet nedabūja laukā. Mazmeita pasauca sunīti Krancīti. Krancitis vilka mazmeitu, mazmeita vecmāmiņu, vecmāmiņa vectēvu Grišu, - vilka atspērušies, bet nedabūja šo nekādi no Riebļas gultiņas laukā. Krancitis pasauca kaķīti Pičuku. Pičuks vilka Krancīti, Krancitis mazmeitu, mazmeita vecmāmiņu, vecmāmiņa vectēvu Grišu - vilka atspērušies, bet nedabūa laukā. Pičuks pasauca pelīti paligā. Vecmāmiņa vilka vectēvu, mazmeita vecmāmiņu, Krancītis mazmeitu, Pičuks Kranciti, pelīte vilka Pičuku, - vilka atspērušies un vectēvs no gultas laukā gan! Tiesa, bez biksiņām, jo biksiņas palika kaimiņienes gultiņā, bet labāk vectēvs ar pliku pakaļu nekā palikt bešā, nosprieda vecmāmiņa Raja, pasita padusē vectēvu un aidā, uz mājām. Vecmāmuļu Raju gaidīja svarīgs darbiņš - viņai bija jānoada vectētiņam Grišam biksiņas, lai plikā pēcpuse pa ziemu nenosalst.

Vobšem, abi dzīvoja diezgan laimīgi, izņemot kaimiņieni, kura pukstēja, kas bija palikusi bez sildītāja savā gultiņā.

(Pasaciņa pirms pusdienlaika dusas tiem, kas pieraduši pa dienu nosnausties). :D