Mistērijas frizētavā "Mati un bārdas"- 2.sēr.(FARSS)

Kādu dienu frizētavā ienāca viens no pastāvīgiem frizētavas klientiem, vārdā Viktors. Viņš nepiederēja Lonijas pielūdzējiem, toties frizētavā iegriezās regulāri, jo viņam bija biezi un vijigi mati, kas turklāt ātri auga. "Viss, apnika, nodzeniet uz nullīti! ", Viktors, šķērsodams frizētavas slieksni, skaļi pieteica. Kad Lonija painteresējās kāpēc, Viktors, kurš strādā par celtnieku, pastāstīja, ka no fasādes darbiem pārcelts pie iekšdarbiem, kuros tajā skaitā balsina grieztus, un mati pieputot viņam pat zem cepures. "Esmu tīrīgs, ciest nevaru netīru ševeļūru, bet objektā pa dienu jau neizmazgāsi - koroče, jūtos kā tāds putekļu sūcējs! ", viņš pikti paskaidroja. "Kad man nebūs matu, pieputējošo pauri varēšu noslaucīt kauč ar slapju lupatu turpat uz vietas, un būs čista! " Kas tad Lonijai, - klienta vēlmes taču tikpat kā likums! Pēc piecpadsmit minūtēm Viktora galvasvirsa bija gluda kā maza bērna d-sa. Viņš apmierināts aplūkoja to spogulī, bet tad iejautājās: "Vai Jūs nevarētu to nolakot?", Viktors pamatoja savu vēlmi pēc nolakotas paura virsas ar to, ka šovakar viņam norunātas vakariņas pie nesen iepazītas dāmītes, kurai kājas augot no ausīm, tāpēc arī viņš gribot izskatīties skaisti. "Man jau ir tikai matu laka, bet ja nopūtīšu ar to, tad Jūsu plikais pakausis kļūs lipīgs un pie tā pieķersies pat no kokiem birstošās lapas! ", Lonija paskaidroja. Viktors saskuma. Viņa plāns žilbinoši pārsteigt nesen iepazītu brūti draudēja izjukt kā kāršu namiņš. Tad Lonija atcerējās par skapītī noglabātu aerosola baloniņu ar matu spīdumu, ar kuru viņa šad tad apstrādāja sieviešu frizūras īpaši svinīgos pasākumos, piemēram, apaļām jubilārēm vai līgavām. Viktors bija ar mieru, tik ļoti viņa gribējās vairāk iepatikties tai meičai. Kad Lonija nopūta viņa pliko galvasvirsu ar zeltainu matu spīdumu, tā izskatījās kā mirdzoša spoguļbumba diskozālē. Vēl pēc brīža Viktors devās mājās, lai sapostos uz tikšanos, vakara krēslā pievērsdams savai spīdošajai galvai mikrorajona iedzīvotāju, kuri tobrīd atradās uz ielas, uzmanību. Kāds mazs skolnieks, kurš pēc brīža ieradās mājās no dambretes pulciņa, saviem mājniekiem pavēstīja, ka nupat redzējis ārā neparastu dabas parādību - lodveida zibeni, kaut negaisa nav bijis. Puisītis nemaz nevarēja iedomāties, ka patiesībā pa lielu attālumu redzētā bija kāda onkuļa gludi skūtā galva, apsmidzināta ar līgavu matu spīdumu.

(turinājums sekos)